7aj1″>

Jaunākie comScore dati apliecina vairākas interesantas tendences, kas pēdējo mēnešu laikā tikušas plaši debatētas dažāda mēroga mediju ekspertu vidū.

Vēl pirms pāris nedēļām plašu publicitāti ieguva laikraksta “The New York Times” publikācija “Who’s Driving Twitter’s Popularity? Not Teens“, kurā tās autore apgalvoja, ka tīņi, kuri parasti ir starp pirmajiem jauno komunikācijas platformu un tehnoloģiju apguvējiem, pret Twitter izturoties visnotaļ skeptiski, un ka “čivināšanas” lielās popularitātes pamatā esot pavisam citu vecuma grupu neprognozēti lielā atsaucība pret iespēju visai pasaulei pavēstīt savas ikdienas nianses.

Tajā pašā laikā jaunākais comScore veiktais Twitter auditorijas pētījums skaidri parāda, ka, lai arī sākotnēji jaunieši nesteidza pievērsties šim informācijas apmaiņas un ieguves kanālam, šobrīd arvien vairāk pieaug tā lietotāju skaits vecuma grupā no 12 līdz 24 gadiem, savukārt vecuma grupas 35+ daļa no kopējā Twitter lietotāju skaita arvien sarūk. comScore savā blogā to skaidro ar faktu, ka sākotnēji ASV un arī visā pasaulē Twitter savu milzīgo popularitāti iemantoja, pateicoties plašajai publicitātei dažādos ziņu medijos, kuru auditorija lielākoties ir tīņu vecumu pārsnieguši cilvēki. Taču šobrīd, kad Twitterim pievērsušās arī daudzas slavenības, tīņi nekavējas sekot saviem elkiem. Līdzīgu tendenci varēja novērot arī Latvijā -  kad radio personība Toms Grēviņš ar savu nu jau vairs neeksistējošo raidījumu “Lielais Vakars” pievērsās Twitter izmantošanai, nekavējoties sākās salīdzinoši liela pilngadību vēl nesasniegušu jauniešu invāzija Latvijas “tviterosvērā”.

Twitter auditorijas izmaiņas (Avots: comScore Media Metrix)

Ar pasaules populārāko sociālo tīklu Facebook, savukārt, viss ir pavisam otrādi.  Pēc Nielsen datiem, 2008. gadā vislielākais tā lietotāju skaita pieaugums bija novērojams vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem, bet vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem Facebook lietotāju skaits pieauga pat divkārtīgi, salīdzinot ar vecuma grupu no 2 līdz 18 gadiem.  Tajā pašā laikā, skatoties globāli, vairāk nekā 75% šī sociālā tīkla cienītāju vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu.

Par spīti šīm izmaiņām lietotāju demogrāfijā,  abu šo servisu popularitāte joprojām turpina augt galvu reibinošā tempā. Turklāt tas novērojams ne tikai globāli, bet arī tepat Latvijā un Baltijas valstīs. Lietuvā kopš 2008. gada jūlija Facebook lietotāju skaits audzis par vairāk nekā 900%,  līdz 225 tūkstošiem, savukārt Latvijā tas šīs vasaras laikā vien pieaudzis par 50%, sasniedzot 45000. Līdzīga situācija novērojama arī Twitter, kur, lai arī precīzi dati par lokālajiem lietotājiem nav pieejami, tomēr stabilais populārāko Latvijas tviterotāju sekotāju skaita pieaugums liecina par to, ka arī šī sevisa popularitāte turpina palielināties arī pie mums.

Ko tas viss nozīmē uzņēmumiem un mārketinga cilvēkiem? Tikai to, ka sociālo mediju vidē viss mainās zibens ātrumā, un ka jūsu mērķauditorija jau šodien var būt meklējama tur, kur vēl vakar no tās nebija ne vēsts.

Pašpasludinātie sociālo mediju eksperti un evaņģēlisti nepagurdami skandina, ka tradicionālie mediji ir praktiski miruši, un ka arī uzņēmumiem ir steigšus jāapgūst jaunā informatīvā telpa, pretējā gadījumā bodīte būs jāklapē ciet.

Un uzņēmumi arī dara. Tepat Latvijā katru dienu Twitter mikroblogošanas tīklam pievienojas arvien jaunas kompānijas un brendi, dzimst korporatīvie blogi, tiek veidoti YouTube kanāli un Flickr konti. Un tas ir apsveicami. Tikai viena nelaime – lielākajai daļai no šiem jauno mediju kanālu apguvējiem nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tur vispār ir jābūt un ko īsti šajā vidē darīt.

Ir taisnība, ka brenda klātbūtne sociālajos medijos veiksmīgi realizētas stratēģijas vai apstākļu sakritības rezultātā var nodrošināt tam tik lielu publicitāti, atpazīstamības un pat pārdošanas pieaugumu, kādu nebūtu iespējams sasniegt ar tradicionālu reklāmas kampaņu. Taču tikpat daudz taisnības ir arī apgalvojumā, ka viens vienīgs šajā vidē neapdomīgi sperts solis var sagraut gadu desmitiem rūpīgi veidotu imidžu.

Ar to es negribu teikt, ka uzņēmumiem nevajadzētu izmantot sociālos medijus. Gluži otrādi, tas, ka kompānija nav pārstāvēta, piemēram, Twitter, nozīmē tikai to, ka, visticamāk, par to tur tāpat runā, tikai uzņēmumam nav ne jausmas – ko, un nav arī iespēju iesaistīties šajā diskusijā. Lai slavenais IZZI interneta gadījums ir tam par piemēru.

Taču ikvienam uzņēmumam, kas vēlas ienākt šajās vidēs, šajās interneta lietotāju communities, vispirms vajadzētu atbildēt uz jautājumiem – KĀPĒC? un KĀ?

Pietiek kaut nedēļu palietot Twitter, lai saprastu, ka pliki mārketinga ziņojumi tur tiek uztverti ārkārtīgi negatīvi, un ka profiliem, kas tādus izplata, neviens potenciāls klients nesekos un tos nelasīs. Tas pats attiecas Facebook, kur kompānijas nevar vien nobrīnīties par faktu, ka neviens negrib „draudzēties” ar profilu, kurš tā apmeklētājiem nepiedāvā nekādu pievienoto vērtību. Nemaz nerunājot par korporatīvajiem blogiem, ko daudzi nez kādēļ uzskata par vietu, kur publicēt preses relīzes vai reklāmas ziņojumus. Un tomēr katru dienu neskaitāmas kompānijas spītīgi atkārto šīs kļūdas, kuras nekad netiktu pieļautas, ja kaut viens no procesā iesaistītajiem uzņēmuma pārstāvjiem būtu papūlējies iedziļināties tajā, kas un kā šajos medijos patiesībā notiek, kādi ir tajos pastāvošie „spēles noteikumi”.

Internets, par spīti milzīgajam haosam, kas tajā valda, ir vieta, kurā var atrast visu par visu. Lai kāds jautājums jūs arī neinteresētu, visticamāk, kāds jau ir šo informāciju apkopojis jūsu vietā un padarījis to pieejamu visai pasaulei. Izmantojiet šo iespēju, lai, pirms mesties ar galvu pa priekšu nezināmos ūdeņos, uzzinātu visu nepieciešamo par sociālajiem medijiem un to izmantošanu.  Ja nepieciešams, jautājiet padomu tiem, kuru darbs un bizness ir būt lietas kursā par visu jauno, kas šajā vidē notiek, un jums nebūs jābaidās par neizdošanos.

Uz sa-socializēšanos!