Apzināmies, ka dažām avīzēm nedēļas nogales komplekta abonentu skaits ir lielāks, tomēr reklāmdevējiem ir svarīgi saprast cik liela ir šī atšķirība. Abonēšanas rezultāti nav vienīgais kritērijs, pēc kura tiek atlasīti reklāmai piemērotākie izdevumi, tomēr tie palīdz saprast cik liela ir izdevuma lojālās auditorijas daļa.  Šā brīža situācija uzskatāma tikai kā atsevišķu dienas laikrakstu nevēlēšanas atzīt būtisku abonentu kritumu.

Tā nu man iekrājies viens kuriozs un tajā pašā laikā pamācošs pastāstiņš iz darba dzīves – telefonsaruna ar reģionālo preses izdevumu par iespējām izvietot reklāmas laukumu.

Nesenā pagātnē, plānojot reklāmas kampaņu vietējos Latgales medijos, uzdūros kādai mazpazīstamai rajona avīzei. Ņēmu telefona klausuli rokās, lai noskaidrotu, kādas reklāmas iespējas šī avīze man var piedāvāt. Pirmais dialogs pavisam īss – uz jautājumu, vai ir iespējams saņemt reklāmas izcenojumus un ieplānot reklāmiņu, atbilde skarba: „nē, nekādā gadījumā, reklāmas izcenojumi ir konfidenciāla informācija un mēs nesadarbojamies ar mazpazīstamiem reklāmdevējiem!”.

Hmm….pārsteidzoši! Medija spējas, nezinot reklāmdevēju, noteikt tā atpazīstamības līmeni – vēl jo pārsteidzošākas. Saprotu, ka ir izdevumi, kuri nedzīvo no reklāmas ieņēmumiem un finansējumu rod vai nu pašvaldībā vai vēl kur citur, bet šis īsti nav tas gadījums un reklāmu šī avīze tomēr izvieto (tikai superuzticamiem klientiem). Saruna radīja intrigu, tāpēc spiedu pa telefona pogām vēlreiz. Ne visai runātīgā „reklāmas konsultante” klausules otrā galā jau bija kļuvusi nedaudz pielaidīgāka – vismaz runāja, nevis uzreiz atvienoja Tomēr arguments par to, kāpēc mana reklāma nav piemērota šim izdevumam bija, manuprāt, graujošs – redz, manis piedāvātais reklāmdevējs (Tele2) esot melīgs uzņēmums, jo šī „reklāmas konsultante”, 15 gadus strādājot reklāmas nozarē, par šādu reklāmdevēju dzird pirmo reizi un ir 100% pārliecināta, ka tādam mazpazīstamam uzņēmumam ticēt nevar. Vietējiem Latgales iedzīvotājiem uzticami esot tādi uzņēmēji kā Sia „Agribalt” (Jelgava), Sia „Kurzemes Sēklas” (Talsi) un AS „Kurzemes Atslēga 1” (Aizpute).  Jau pēc pāris sarunas minūtēm sapratu, ka mani pūliņi tikt pie reklāmas laukuma šajā izdevumā ir veltīgi un ka tomēr jāmeklē citas alternatīvas, kur izvietot manu „melīgo” reklāmu. Alternatīvas atradu, tomēr telefona saruna mieru nedeva, gribējās tuvplānā aplūkot šo izdevumu un novērtēt, kuri tad ir tie reklāmdevēji, kuriem izdodas ar savu reklāmas laukumu iespraukties starp šī unikālā izdevuma lapaspusēm. Galvenais secinājums, pāršķirstot avīzi -  90% no satura „copy-paste” materiāls no  dažādiem nacionālajiem izdevumiem un otrs būtisks secinājums – 70% reklāmu neattiecas uz rajona mērķauditoriju. Varbūt es kaut ko nesaprotu, tāpēc rodas jautājums – kāda tad ir šādas avīzes misija? Kam un ko šī avīze grib pateikt?

Reģioni ir tāda maza vietējā pasaulīte, kura rūpīgi jāizpēta, lai nenonākam situācijā, kur mūsu reklāma tā arī paliek neviena nesaredzēta un nesadzirdēta.

Foto: Getty Images