Tuvojoties gada beigām, mūsu biroja darbīgo rūķu prieks un iedvesma pārvērtusies dažnedažādās krāsainās cepurēs. Ja uz ielas redzat pavīdam lielu bumbuli, kas piekabināts pie krāsainas mices, ziniet – tie esam mēs, kas steidz savos pēdējos pirmssvētku darbos.

Lai silti un prieka iedvesmoti Ziemassvētki!

Kinoteātrus vasarā apmeklē mazāk

Šāds mīts bieži tiek skaidrots ar to, ka vasara ir laiks, kad cilvēki biežāk pavada laiku ārā nekā iekštelpās un kinoteātrī, jo jāpaspēj izbaudīt vasaras saule. Apkopotie dati uzrāda pilnīgi pretēju situāciju – vasara ir viens no gadalaikiem, kad kino apmeklējums ir viens no augstākajiem.

Aplūkojot šī gada datus, redzams, ka kino apmeklējums vasarā ir bijis par vairāk kā 10% augstāks nekā šī gada pavasarī. Savukārt, apskatot lielāko kinoteātru apmeklējumu kopš 2003. gada, skaidri redzams, ka vislielāko apmeklējumu kinoteātri piedzīvo tieši vasarā un ziemā.

Tādejādi kinoteātru apmeklējumu nevar tieši saistīt ar laika apstākļiem, bet gan filmu repertuāru. Tieši maijā sākas pirmais „grāvējfilmu vilnis”, kurš ilgst aptuveni līdz augustam, un novembrī sākas otrais „grāvējfilmu vilnis”, kas izskaidro apmeklējuma kāpumu vasaras un ziemas periodā.

Sieviešu žurnālus galvenokārt lasa tikai sievietes // Vīriešu – tikai vīrieši

Lai arī sieviešu žurnāli ietver tēmas, kas interesē sievietes, un vīriešu žurnāli vairāk pievēršas automašīnām, tehnoloģijām un sportam, realitātē lasītāju īpatsvars, kurš lasa pretējam dzimumam paredzētos žurnālus tik maznozīmīgs nemaz nav.

Redzams, ka vīriešiem patīk lasīt Ievu, Santu un Ievas stāstus (~20% auditorijas ir vīrieši), savukārt sievietes ir vēl lielākas vīriešu žurnālu lasītājas – žurnāla Dari Pats, kas ir žurnāls par to, kā ielikt grīdu, nokrāsot sienas, noēvelēt dēļus utt., auditorija 42% ir sievietes, žurnāla Patron lasītāju vidū sievietes ir 45%, bet žurnālus Klubs un FHM lasa ~30% sievietes, kamēr ~20% interesējas par auto un sportu (Sporta Avīze un Autobild).

Jaunieši TV skatās mazāk

Lai novērtētu, vai tiešām ir novērojama tendence, ka jaunieši skatās TV mazāk, aplūkosim gan sasniedzamības rādītājus – cik daudz jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem skatījušies TV konkrētajā periodā, gan TV skatīšanās ilgumu, šajā gadījumā – cik minūtes jaunieši pavadījuši pie TV ekrāniem

Grafikā redzams, ka vidējā sasniegtā auditorija jauniešu grupā ir daudz mazāka kā visā sabiedrībā kopumā. Tomēr vērā ņemama tendence samazināties jauniešu auditorijai pie TV ekrāniem nav novērojama, neņemot vērā 2011. gadu, par kuru dati nav pilnīgi – līdz ar vēlo rudens mēnešu un ziemas iestāšanos ir prognozējama reitingu izlīdzināšanās iepriekšējo gadu līmenī.

Vienas dienas skatīto TV minūšu skaits uz vienu grupas pārstāvi (AvMins) ir daudz mazāks kā visā sabiedrībā kopumā. Taču arī šeit nav vērojams kritums, drīzāk redzama neliela pieauguma tendence.

Tādejādi varam secināt, ka jaunieši TV skatās mazāk, bet tie, kuri TV skatās, turpina to darīt tādā pašā apmērā kā iepriekšējos gados. Jauniešu mērķa grupas ir tikpat grūti vai viegli sasniedzamas kā iepriekšējos gados.

Inbox e-pastu vairs nelieto. Gandrīz visiem e-pasti ir gmail.com!

Saskaņā ar Gemius Latvia datiem inbox.lv ir apmeklētākā interneta lapa Latvijā. 719 401 Latvijas iedzīvotāju lieto inbox.lv e-pastu, kas veido 57,66% no kopējā Latvijas interneta lietotāju skaita – daļu, kuru ārzemju konkurentam pārspēt varētu būt visai grūti.

Apskatot apmeklēšanas biežumu inbox.lv e-pasta sadaļai pēdējo 2 gadu laikā, nav manāmas izteiktas tedences apmeklējuma samazināšanās ziņā.

E-pasta mārketinga kompānija Mailigen, apkopojot informāciju par visbiežāk lietotajiem e-pastu servisiem Latvijā, ir salīdzinājusi latviešu veidoto e-pasta kontu skaitu pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem. Tirgus līderis arī šeit ir inbox.lv, kurš uztur 48% no latviešu e-pastiem. Otrajā vietā ierindojas populārais gmail.com, taču tikai ar 12% tirgus daļas, kas ir 4 reizes mazāks apjoms kā tirgus līderim. Šiem diviem seko apollo.lv, kas veido 3,5% no kopējā e-pastu īpatsvara, un citi servisi, kas pārsniedz 2% atzīmi ir one.lv, mail.ru, hotmail.com. „Bieži dzirdētajam mītam par to, ka inbox.lv ir zaudējis savas pozīcijas gmail.com servisam, nav pamata. Elektroniskajai sarakstei Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas tieši inbox.lv,” saka Mailigen izpilddirektors Artūrs Bernovskis.

Papildus tam Mailigen rīcībā esošā informācija uzrāda, ka vidējais uz inbox.lv sūtīto e-pastu atvēršanas rādītājs ir 15,2% bet gmail.com – 12,7%. Līdz ar to ir vairāk nekā skaidrs, ka satraukumam par migrēšanu prom no  inbox.lv nav pamata.

Mūsu krekli ir iekļauti arī T-kreklu konkursā. Ja patīk, droši nobalso šeit.

Pasaulē labi zināma metode zīmola pievienotās vērtības noteikšanā ir tā saucamais “Blind experiment” jeb “Aklais eksperiments”. Tā laikā eksperimenta dalībniekiem dod testēt produktu, nerādot zīmolu. Šādus testus jau izsenis veic dažādas lielas kompānijas, kā, piemēram, Pepsi, kuri jau kopš 1975. gada šādā veidā pierāda savu pārākumu pār Coca-Cola.

Mūsu biroja dāmas izlēma noskaidrot, vai tiešām vīri spēj noteikt atšķirības starp dažādiem sava iemīļotā dzēriena veidiem, neredzot to zīmolus. Papildus tika noskaidrots arī tas, vai vīri kopējā dzērienu piedāvājumā vispār spēj atšķirt savu mīļāko alu no pārējiem.

Eksperimentā izmantojām veikala plauktos pieejamos 8 populārākos alus – Aldara Zelta Premium, Bauskas Gaišais speciālais, Cēsu Premium,  Lāčplēsis Dzintara, Piebalgas Alus, Tērvetes Alus, Užavas gaišais, Valmiermuižas alus.

Tos nogaršot devām 18 mūsu biroja vīriešiem.

Rezultāti

Kā izrādījās, nekādi spēcīgie alus pazinēji vīri nemaz nav, jo lielākais pareizi noteikto alus veidu skaits bija tikai 4, turklāt, šādu daudzumu pareizi noteikuši vien 27% aptaujāto. Trešā daļa aptaujāto spēja pareizi noteikt mazāk kā pusi alus veidu, un atlikusī daļa – vēl mazāk.

Eksperimenta beigās lūdzām vīriem norādīt arī alu, kurš no piedāvātajiem tiem garšojis vislabāk. Lai arī šeit rezultāti ir labāki (pareizi garšīgāko alu atpazinuši bija 4 aptaujātie), tomēr vēl joprojām ir novērojams, ka šīs labās garšas kvalitātes lielākā daļa vīru piedēvē pavisam citam alus zīmolam, nevis tam, ko bija norādījuši kā mīļāko alus zīmolu.

Secinājumi
Lai arī vīriem patīk malkot alu, un, to pērkot, viņi regulāri izdara savu izvēli, balstoties uz saviem priekšstatiem par to, kurš no piedāvājumā esošajiem ir garšīgāks, lielā mērā izvēli diktē zīmolu pievienotā vērtība. Kad alus tiek piedāvāts bez zīmola, vīri izdara pavisam citas izvēles, un bieži pat nespēj noteikt sava mīļākā alus garšu.

Šajā gadījumā gan rezultātus varam attiecināt tikai uz mūsu biroja vīriem, un, attiecinot uz kopējo sabiedrību, šiem rezultātiem vērtība ir apmēram tik pat liela, kā tukšai alus glāzei. Tomēr, iespējams, katram vīrietim pirms Jāņiem pašam vajadzētu veikt šādu eksperimentu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā, viņaprāt, garšīgākais alus tik tiešām ir garšīgākais!

Fotoreportāža no pētījuma gaitas pieejama šeit!

Spainis visos laikos ir bijis un būs pamatvērtība – necils, visur klātesošs, daudzfunkcionāls un absolūti pašsaprotams.

Bieži tā izskatam ļaudis nepievērš uzmanību, taču ne mēs. Mēs spaiņus pelēkā vasaras dienā krāsojām un greznojām, lai padarītu šos svētkus mūsu līgotājiem neaizmirstamus. Jo līgošanai kārtīgs spainis lieti noderēs – lai ir, kur ūdeni nest, alu dzesēt, Jāņu zāles likt un sieru glabāt!

Ieskats darba procesā:

Lai jums iedvesmas skarta gada īsākā nakts!

Datu avots: TNS Latvia, TV Metri 2007-2011

Rēķinot vidēji skatītās minūtes dienā, ir redzams tas, ka, atšķirībā no kopējās auditorijas, pusaudžu vidū nav novērojamas izteiktas izmaiņas skatīto minūšu apjomā kopš 2007. gada. Salīdzinoši nelielās izmaiņas, kas vērojamas kā neliels kritums 2009. gadā, iespējams skaidrot ar statistisko kļūdu salīdzinoši mazā izlases apjoma dēļ.

Lai arī vidējais skatīto minūšu skaits būtiski mainījies nav, vidējā pusaudžu sasniedzamība ar šī medija palīdzību pēdējo piecu gadu laikā ir pakāpeniski kritusies (-10% pret 2007. gadu). Tas nozīmē to, ka TV skatās arvien mazāk pusaudžu.

Grafikā redzamais skatīto minūšu skaits (A, 12-18 Minutes) nesamazinās līdzi auditorijas kritumam, no kā var secināt, ka tie pusaudži, kas vēl joprojām skatās TV, dara to ilgāku laiku.

Lietas, kas jāņem vērā:

Pusaudžu auditorija migrē prom no TV kā medija, kā rezultātā turpmākajos gados paredzams kritums pusaudžu sasniedzamībā ar šī medija palīdzību. Šo kritumu, iespējams, var skaidrot ar to, ka pusaudžu vidū ir novērojama tendence sākt lietot citus medijus. Var pieļaut, ka tie migrē uz internetu, jo interneta penetrācija šajā vecuma grupā ir lielāka kā 90%.

Sīkāk par pētījumu angļu valodā lasiet šeit.

21. gadsimtā lauksaimniecība saskārās ar problēmu, ka dēļ tā, ka tā nav diez ko aizraujoša, dinamiska un interaktīva, interese par to zūd. Sīkākiem lauksaimniekiem grūtāk atrast noieta tirgu (sarūk distribūcijas kanālu skaits dēļ lielo lauksaimnieku cenām un apjomiem, ko tie var piegādāt), kā arī samazinās lojālo pircēju skaits, jo dodam priekšroku lielveikaliem. Par lauksaimniecību mēs vairs tik ļoti neinteresējamies, jo ir taču tik daudz cita aizraujoša ko darīt. Kaut vai virtuālā ferma. Bet te jāuzslavē britu eksperiments (sīkāk par eksperimentu – www.bbc.co.uk/news/uk-13276102). Uzņēmīgie lauksaimnieki ir apvienojuši facebook fermas iespējas ar reālo fermu. Rezultātā, Tu vari vadīt īstu fermu reālajā laikā. Jāteic, šis organiskajai lauksaimniecībai varētu būt liels trumpis nākotnes izaugsmei, jo tur lojālos patērētājus ciešā sasaistē – Tu pats izvēlies, ko audzēt, redzi dažādus updates, video, foto no tā, kas notiek, vari aizbraukt apskatīt klātienē, kā sokas Taviem mīluļiem, vari pieteikties palīgos, kā arī, gala rezultātā – patērēt to, ko pats esi izaudzējis. Iespējas šim varētu tikai plesties plašumā. Gala rezultātā – pilsētnieki sajūtas tuvāk dabai, bet lauksaimnieki nodrošina sev iztiku, tirgu un nepieciešamos resursus.

Varbūt kāds lauksaimnieks gribētu šo eksperimentu pamēģināt arī Latvijā? Jo jaunas patiesības un atklājumi jau rodas tikai no eksperimentiem.

P.S. Man jau prātā spridzinās idejas, ko varētu pasākt!

Šogad pirmo reizi piedalījāmies radošās izcilības festivālā „ADwards”. Uzrādītais starta rezultāts vairāk kā iepriecina mūs – no vairāk kā 200 iesniegtajiem darbiem festivālā, mūsu 3 iesniegtie darbi – Labo domu un sajūtu festivāls “MÁDARA”, “Nolauz Kļaviņu!”  un “Notiesā ŠĶĒLI!” tika iekļauti festvāla šortlistē. Turklāt, “Notiesā ŠĶĒLI” pat tika atzīts par labāko Tautas balsojumā. Tiem, kam patīk nodarboties ar statistiku un faktu apkopojumu – esam visvairāk pārstāvētā mediju aģentūra šortlistē. Bet ne jau tas ir galvenais! Iepriecina tas, ka starp tradicionālajiem mediju risinājumiem gada laikā esam arī paspējuši sastrādāt vairākus radošos darbus, kurus nekautrējāmies iesniegt festivālā:

#1 Labo domu un sajūtu festivāls “MÁDARA”

Kamēr daļa lielo zīmolu nodarbojās ar 2010. gada vasaras lielo notikumu un festivālu sponsorēšanu, “MADARA”  kādā augusta dienā drosmīgi uzrīkoja paši savu festivālu – “MÁDARA Labo Domu un Sajūtu festivalu”. Par norises vietu izraudzījāmis pašu Rīgas centru. Pienākot lielajai dienai, vairāk kā 2000 apmeklētāji brīnišķīgi pavadīja laiku, piedaloties MÁDARA darbnīcās, klausoties mūziku, iepērkoties eko tirdziņa, dejojot, uzzinot ko jaunu par zaļo dzīvesveidu, piedaloties labdarības aktivitātēs vai vienkārši “čilojot”. Festivāls iedvesmojis tā organizatorus to ieviest par gadskārtēju tradīciju.

#2 “Nolauz Kļaviņu!”

Lai atrastu piemērotāko darbinieku analītiķa amatam, uzsākām kampaņu „Nolauz Kļaviņu!”, kuras ietvaros ikviens tika aicināts pārspēt esošo analītiķi Jāni Kļaviņu, precīzāk un ātrāk atbildot uz erudīcijas un loģikas jautājumiem interneta lapā www.nolauzklavinu.lv. Veiksmīgākais kandidāts ieguva iespēju nomainīt analītiķi Kļaviņu analītiķa amatā. Pēc vairāk 1295 nolaušanas mēģinājumiem Kļaviņš tika  oficiāli pasludināts par nolauztu!

#3 “Notiesā Šķēli!” / powered by Raimonds Platacis, ABNORMAL/ Labākais Tautas balsojumā

“Pica Lulu” kampaņas “NOTIESĀ ŠĶĒLI” nosaukumā izmantota vārda līdzība ar populāro politiķi Andri Šķēli, kurš tika saistīts ar digitālās televīzijas krimināllietu. Reklāmas auto piekabe ar kampaņas saukli tika palaista riņķot ap Rīgas apgabaltiesu Brīvības ielā dienā, kad politiķis tika aicināts liecināt tiesā digitālās televīzijas krimināllietas sakarā. Papildus vizuālie materiāli ar kampaņas saukli tika izvietoti LuLu picērijās.

Vairāk par iesniegtajiem darbiem un pašu festivālu festivālu: www.adwards.lv.