Trīs dienu Ziemassvētku brīvdienu nedēļas nogalē kopējie visu kanālu TV reitingi pieaug, tā pat kā tas ir vērojams iepriekšējās nedēļas nogalēs 2010. gada decembrī. Ziemassvētku nedēļas nogale atšķiras ar to, ka t.s. ekonomiski aktīvajā vecuma grupā (20-49) TV reitingi vīriešu un sieviešu populācijās rāda konverģences tendenci – tiem ir tieksme saplūst vienā punktā. Šī parādība varētu tikt interpretēta kā TV skatīšanās kopā draugu vai radinieku lokā Ziemassvētku brīvdienās, kas atsaucas uz svētku svinēšanas paradumiem Latvijā. Svētdienā, 26. decembrī, kas ir Otrie Ziemassvētki, TV reitingi abās mērķa grupās saplūst vienā punktā.

Datu avots: TNS Latvia, TV metri, Okt.-Dec., 2010

TV kanālu reitingi Ziemassvētkos

Ziemassvētkos TV3 ir bijis izteikti skatītākais TV kanāls. Visaugstākos reitingus, tas ir ieguvis Svētdien, 26. decembrī, kad tikai raidīts „Latvijas lepnums”. Šajā dienā TV3 ir atņēmis skatītājus citiem kanāliem, jo tie pārsvarā uzrāda kritumu reitingos pret iepriekšējo dienu. Turpretī, TV3 reitingi ir kritušies 25. decembrī, kas pārējiem kanāliem, tie pārsvarā ir auguši, bet tas tik un tā nav ietekmējis TV3 līderpozīciju reitingos Ziemassvētku laikā.

Datu avots: TNS Latvia, TV metri, Okt.-Dec., 2010

Visu kanālu kopējais reitingu salīdzinājums Ziemassvētku brīvdienas ar vidējo nedēļas nogali rudens/ziemas periodā 2010. gadā

Indivīdi visās demogrāfiskajās grupās, izņemot tos, kuri dzīvo Rīgā, Ziemassvētkos skatījusies televīziju vairāk nekā vidējā nedēļas nogalē t.s. gada tumšajos mēnešos rudens/ziemas periodā (oktobris-decembris) 2010. gadā. Izteiktāks reitingu pieaugums ir bijis starp tiem, kas dzīvo Kurzemē un Zemgalē, cilvēkiem ar augstiem ienākumiem un bērniem līdz 14 gadu vecumam, kā arī vīriešiem.

Datu avots: TNS Latvia, TV metri, Okt.-Dec., 2010

Skaidrs, ka papildināt savu pieredzes un zināšanu bagāžu nāksies arī reklāmdevējiem, jo, pērkot reklāmu pēc šāda modeļa, parādās jauni definējumi kā, piemēram, frekvence, efektīvā frekvence, kuru var skatīties dažādi atkarībā no kampaņas mērķiem un beigu beigās arī CPM utt.

Lai vai kā, nolēmu uzjautāt nelielu komentāru mūsu lielākajiem tirgus spēlmaņiem:

• Ko Jūs domājat par CPM reklāmas pārdošanas modeli?
• Vai arī Jūs apsverat iespēju pāriet uz CPM modeli?

Andis Kulinskis, Inbox.lv pārdošanas vadītājs:

„Portāls inbox.lv uz doto brīdi jau pārdod CPM, taču ekspozīcijas tiek definētas un izkaisītas visas dienas garumā. Tas nozīmē, ka CPM pārdošanas princips šobrīd jau pastāv, taču vēsturiski reklāmas industrijā to dēvē par „Dienas cenu”! Pēc mūsu domām, šī valūta ir un būs centrālais norēķinu veids interneta reklāmas tirgū, taču jautājums par pirkšanas principu paplašināšanu ir atvērts (frekvence, konkrēts CPM skaits dienā  u.c.).

Jā, CPM reklāmas tirgošanas modelis tiks ieviests nākamā gada laikā, taču mums kā vadošajam Latvijas interneta medijam pāriešana uz CPM pārdošanas modeli ir nopietns solis, un uz doto momentu tas tiek rūpīgi analizēts, ņemot vērā mūsu reklāmdevēju skaitu un vēlmes, kā arī to, kā šie kritēriji saskan ar mūsu portāla apmeklētāju lietošanas paradumiem. Šāds solis ir rūpīgi jāpārdomā ne tikai no dažu klientu plusiem, bet arī no citu reklāmdevēju iespējamiem riskiem un zaudējumiem. Portāls inbox.lv analīzi veiks testa vidē,  tādā veidā neriskējot ar reālajām klientu investīcijām un atdevi.

Pie pārejas uz CPM pirkšanas modeli vēl aktuālāks paliek jautājums par portālu sadaļu caurspīdīgumu Gemius Audience datos, jo klientam ir ārkārtīgi svarīgi redzēt kur CPM tiek eksponēts! Uz doto momentu virkne portālu nerāda visas savas sadaļas! Ir būtiski attīstīt ne tikai pārdošanas metodi, bet arī pirms kampaņu statistikas caurspīdīgumu.”

Linda Saulīte, TVNET mārketinga direktore:

„TVNET jau vairākus mēnešus piedāvā atsevišķus un specializētākus baneru/reklāmas  veidus portālā pirkt par CPM modeli –‘targetētu’ baneru reklāmu uz atslēgvārdiem, video reklāmu TVNET on-line TV sižetos u.c.

Esošie baneru formāti, kuri tiek pārdoti par dienas cenām (arī ar skaidri definētu un redzamu  CPM cenu), ir sevi attaisnojuši kā efektīvi un pieprasīti baneru veidi reklāmdevējiem, tādēļ dienas cenas modelis tiks saglabāts. Šis cenas modelis ir mūsu portālā pieprasīts, jo nodrošina to, ka reklāmdevēja baneris ir pastāvīgā ekspozīcijā portālā, tātad nerotē ar citiem, tādējādi nodrošinot visaugstāko efektivitāti par cenu. Dienas cenas baneriem arī ir skaidri definēta CPM cena, kas ir konkurētspējīga un salīdzināma pašreizējā tirgū. Redzam no pieredzes, ka vietējie klienti novērtēs šīs pastāvīgās banera pozīcijas pa dienas cenu.

CPM modeli pašreizējos tirgus apstākļos vairāk redzam, kā iepriekš minēts, uz konkrētiem atslēgvārdiem pie saistītiem baneriem, video reklāmām un nelieliem rotējošiem formātiem, kas ir saistoši klientiem, kuri ir ieinteresēti lielu ekspozīciju apjoma pirkšanā. Arī dažādiem nestandarta risinājumiem portālā piedāvājam CPM modeli.”

SS.LV:

„CPM modelis mūsu portālā jau ir pieejams gadu, tā kā pēc tāda principa, ja vajag, var pirkt jebkurš.”

Elīna Janičenko, Draugiem.lv Reklāmas nodaļas vadītāja:

“Draugiem.lv tuvākajā laikā neplāno mainīt norēķinu modeli, kas nozīmē, ka, sagaidot 2011. gadu, mūsu portālā reklāmdevējiem ir iespēja uzrunāt visu auditoriju, vai arī mērķtiecīgi izmantot auditorijas atlases iespējas pēc demogrāfiskajiem (vecums, dzimums, dzīvesvieta), kā arī interešu, aktivitāšu, domubiedru grupu u.c iesaistes parametriem. Sašaurinot un precīzi atlasot mērķauditoriju arī kampaņas budžeta izmaksas ir optimālākas un ikvienam reklāmdevējam pieejamas.”

Artis Āre, apollo.lv Attīstības nodaļas vadītājs:

“CPM kā mērs tiek izmantots visos portālos jau kops pašiem pirmsākumiem, kad tikai sāka tirgot reklāmu portālos. Attiecīgi tas nav nekas jauns. Par CPM kā tirgošanas modeli nevar viennozīmīgi  atbildēt, jo ir jāsaprot, kas ir tie iemesli kāpēc kāds gribētu pariet uz to.

Šobrīd Latvijā tiek izmantots modelis, kad reklāmu pārdod uz dienu noteiktā pozīcijā ar noteiktām minimālām CPM garantijām. Gala lietotajam ir saprotams, ko viņš pērk – mana reklāma būs redzama tajā un tajā portālā visu dienu, mediju speciālistam ir saprotams – šajā portālā noteiktajā pozīcijā un dienā atradīsies reklāma, kura tiks attēlota vismaz tik un tik reizes (attiecīgi sarēķina minimālo CPM cenu pret auditoriju, kas apgrozās šajā portālā), ka arī portālam ir pieņemams šis modelis, jo tas ļauj saplānot savu darbu atbilstoši.

Pie esošā klientu un mediju speciālistu izglītotības līmeņa, tas ir ideālākais modelis. Lai gan citas valstis, piemēram, Zviedrija pārdod reklāmu uz nedēļu – arī pēc tādiem pašiem principiem. Pēc būtības arī Latvijā gala beigās reklāma tiks izvietota vismaz no 3 līdz 5 dienam, kas ir tā pati darba nedēļa, lai to pamanītu un tā nostrādātu uz mērķa auditoriju. Bet atbilstoši mūsu mentalitātei, klientiem patīk šāds modelis, jo var izdiedelēt vēl kādu papildus dienu uz izdevīgākiem nosacījumiem un pagarināt kampaņas laiku, jo gala summa jau būs daudz zemāka nekā, ja pirktu tikai vienu dienu. Papildus tam vēl jāatceras, ka parasti baneri portālos rādās pēc rotāciju principa – vairākas reklāmas vienā pozīcijā. Ja konkrētajā dienā šo pozīciju nav nopircis neviens cits reklāmdevējs, tad tas vai tie klienti, kuri ir nopirkuši šo vietu var baudīt priekus, jo viņu reklāma tiek rādīta nevis 200 000 reižu, bet gan 1 000 000 vai pat vairāk. Savukārt cena jau no tā nemainās.

Kas notiks, ja paries pilnībā uz CPM pārdošanas modeli?

“Pliku” CPM parasti tirgo dažādi reklāmas sistēmas tīkli, kuri savus banerus rāda mazos blogos, forumos vai vortāliņos un portāliņos. Klients šajā reklāmas tīklā nopērk, piemēram, 10 000 ekspozīcijas par 10 eiro/CPM un viņam kampaņa izmaksā 100 eiro. Gala rezultātā viņš īsti nezina, kas un kad ir redzējis šos banerus, kur tie tika rādīti un cik kvalitatīvi bija resursi, kuros tas tika radīts. Pavisam traki ir, ja šīs ekspozīcijas tiek iztērētas kādā sociālajā tīklā, tad tas vispār pazūd kā melnajā caurumā.

Vai mūsu klienti ir gatavi šādam reklāmas tirgošanas modelim? Vai aģentūru eksperti būs gatavi klientu pārliecināt, ka klienta reklāma tiešām tika atradīta, vienkārši ekspozīcijas ātri beidzās un tāpēc klients vakarā to vairāk neredzēja? Un gala beigās – vai paši klienti un aģentūras būs gatavas šķirties no dāsnajiem bonusiem, kas viņiem ir pieejami pateicoties esošajam pārdošanas modelim?

Iespējams, ka DELFI jaunais vadītājs ir izanalizējis situāciju un gatavs atbildēt gan uz šiem, gan citiem jautājumiem, ja reiz pieņēmis lēmumu stūrēt CPM virziena. Var novēlēt tikai veiksmi, jo tā pilnīgi noteikti būs nepieciešama.”

Apzināmies, ka dažām avīzēm nedēļas nogales komplekta abonentu skaits ir lielāks, tomēr reklāmdevējiem ir svarīgi saprast cik liela ir šī atšķirība. Abonēšanas rezultāti nav vienīgais kritērijs, pēc kura tiek atlasīti reklāmai piemērotākie izdevumi, tomēr tie palīdz saprast cik liela ir izdevuma lojālās auditorijas daļa.  Šā brīža situācija uzskatāma tikai kā atsevišķu dienas laikrakstu nevēlēšanas atzīt būtisku abonentu kritumu.

Lūk atbilde:

Kopumā tomēr brīvdienas pie televizoriem pavada mazāk cilvēku, nekā darbdienās. Tomēr starpība ir minimāla – tikai 1%.

Jaukas brīvdienas!

LTV7 atslēgšana no analogas apraides samazināja to vidējo reitingu par 42% (nerēķinot Olimpisko spēļu laiku). LTV1 vidējais reitings nokrita par 10%.

Savukārt BMA grupai šīs datums bija visai labvēlīgs: PBK vidējais reitings līdz 1.martam bija par 15% zemāks nekā vidējais reitings pēc 1. marta. RenTV kanālam vidējais reitings pēc 1. marta pieauga par 24%.

MTG grupā visos kanālos ir reitingu pieaugums, vislielākais TV6 kanālā kur pieaugums sastāda 126%, no 0.12 vidēja līdz 1.martam pieaugot līdz 0.28 vidēja pēc 1.marta.

Visdrūmākā situācija šobrīd ir LNT kanālam. Neskatoties uz to, ka vidējā reitinga pirms un pēc 1.marta starpība  ir tikai 1%, no 9.nedēļas līdz 14. nedēļai vidējais nedēļas reitings ir nokritis par 30%: no 2.7 līdz 1.9 punktiem. Kas notiksies ar kanālu pēc tā atslēgšanās 1. aprīlī, varēsim redzēt pēc kādām trim nedēļām šobrīd datu ir pamaz.

Pēdējā laikā aizvien biežāk sastopos gan ar kolēģu, gan arī klientu jautājumu: „kā digitālā TV apraide ietekmēs reitingus?”. Neiedziļinoties detaļās, jo detalizētāku manu redzējumu par šo situāciju variet lasīt šeit (diemžēl angļu valodā), varu teikt, ka, sakarā ar pieejamo kanālu skaita palielināšanos, skatītāju kontaktu skaits ar līdz šim analogajā apraidē esošajiem TV kanāliem samazināsies uz jaunpieejamo kanālu rēķina.

Ņemot vērā šo apsvērumu, varam izsecināt, ka līdz ar kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas abonentu straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā, arī vēsturiski vidējiem raidījumu reitingiem vajadzētu kristies jau kādus pāris gadus. Lai pārbaudītu šo tēzi, apskatīju raidījumus ar visaugstāko reitingu, kā arī vidējo gada reitingu kanāliem.

Pirms apskatīt rezultātus, īss skaidrojums par reitinga kā statistiska rādītāja nozīmi. Reitings būtībā nozīmē apskatāmā laika perioda vidējo vienas minūtes sasniegto kontaktu skaitu, kas izteikts procentos no auditorijas (šajā gadījumā auditorija = visi cilvēki, kas vecāki par četriem gadiem un kuru mājās ir televizors). Tas nozīmē, ka ja, piemēram, kāda raidījuma reitings ir 2, tad vidēji katru šī raidījuma minūti ir skatījušies divi procenti no auditorijas. Pieļauju, ka nezinātājam tas varētu likties sarežģīti, taču tas ir racionālākais veids, kā savā starpā salīdzināt dažādu garumu TV raidījumus.

Sākumā apskatīsimies uz TV kanālu vidējo gada reitingu no 2006. līdz 2009. gadam:

Avots: TNS TV monitorings.

Kā redzams grafikā, divu lielāko analogajā apraidē esošo kanālu vidējie reitingi pēdējo gadu laikā tiešām ir vairāk vai mazāk kritušies, savukārt PBK, TV5, kā arī RTR reitingi ceļas. Šīs reitingu izmaiņas reālā dzīvē nozīmē to, ka skatītāju uzmanība pamazām sadrumstalojas līdz ar lielāka kanālu skaita pieejamību. Uzteicama ir nemainīgā LTV1 kanāla skatītāju lojalitāte, četru gadu laikā kanālam vidēji minūtē sasniedzot identisku auditorijas procentu.

Vēl gribētu piebilst, ka šīs izmaiņas reitingu skalā šķiet pavisam nelielas, taču ir jāatceras, ka šis ir gada vidējais vienas minūtes reitings – šajā skalā kanāla reitinga kritums 0.1 procentpunkta apmērā gada griezumā nozīmē minūtes kontaktu skaita zaudēšanu, kas, izteikts procentos no kopējās auditorijas, līdzinās vairāk kā 52500 procentpunktiem (jeb, absolūtos skaitļos – vairāk kā 1.1 miljards minūtes kontaktu)! Ja runājam naudā, tad, pieņemot tirgus vidējo cenu Ls1 apmērā par vienu GRPsec (ļoti aptuvens pieņēmums), reklāmas aizpildījumu 12min no 1h un atmetot visus cenu koeficientus, kanāls auditorijas migrācijas dēļ zaudē aptuveni Ls10500! Tas neizbēgami raisa jautājumus par Latvijas TV kanālu spēju nodrošināt kvalitatīvu ētera saturu situācijā, kad liela daļa auditorijas kontaktu migrē un kādu laiku vēl turpinās migrēt uz ārzemju kanāliem.

Atliekot malā filozofisku apceri, atskatīsimies uz raidījumiem ar visaugstāko reitingu kopš 2006. gada:

Avots: TNS TV monitorings.

Pēc šīs tabulas var noprast, ka regulārie augsto reitingu raidījumi ir palikuši pagātnē. Varbūt vēl tikai kāda hokeja spēle vai arī svarīga ziņu pārraide var ieņemt vietu skatītāko raidījumu sarakstā, taču tādus panākumus kā pirmajam „Dejo ar Zvaigzni” šovam TV kanāliem bez nopietnas satura uzlabošanas sasniegt vairs neizdosies. Vēl gan atliek gadu atpakaļ reklāmas nozarē izskanējušais pieņēmums, ka krīzes rezultātā varētu augt kopējais auditorijas kontaktu skaits sakarā ar bezdarba pieaugumu un citu izklaižu alternatīvu dārdzību, taču šobrīd tas nekādu īpaši ievērojamu rezultātu uz reitingiem nav atstājis.

The situation with switching to digital TV broadcasting is still unclear in Latvia as MTG group (TV3, 3+ and TV6) has announced that it will be staying in analog broadcasting untill the end of 2010. While it can’t be ruled out completely, this is an unlikely scenario because then MTG will most probably have to cover the entire analog broadcasting expenses as it will be the only channel group staying in analog TV after other channels switch to digital in 1st of April in Riga and 1st of July in the rest of Latvia.

First, lets’s take a look at how TV viewers are split among the different TV reception types available today:

Source:TNS Latvia

As we can see from this table 28,6% of TV viewers will have to choose between purchasing digital TV decoders or installing cable or DTH receivers, or switching to internet TV. This will be a burden to viewers with low-income as any of these solutions require financial investments. Taking into account other countries’ experience as well as the fact that TV is the most consumed media in Latvia we can speculate that the fall of total TV viewers will be temporary and will not exceed 6-8% of the total population. This fall will not impact ratings but might lower the universe size for the TNS TV rating system resulting in a slightly higher TV CPC figures.

Let’s take a look at the channel viewership shares:

Source:TNS Latvia

Whatever solution the terrestrial viewers choose after the end of terrestrial bradcasting, the amount of channels available to them will increase and that will change the overall shares for TV channels. It is hard to prognose the actual share canges but it is clear that the major channels will lose their shares to other local and international channels. It might be speculated that the shares of major channels, other local channels and international channels will more or less even out, with major channels still leading the viewership shares by a few percent.

The change in average reach figures for TV channels after switching to digital broadcasting will most probably be milder than the change in shares:

Source:TNS Latvia

The terrestrial channels’ average weekly reach figures might fall by up to 10% after the end of analog broadcasting. On average, terrestrial viewers use TV more frequently so there is a possibility that after switching to digital, cable or DTH, the decrease of major TV channel reach will be smaller than the increase of other local and international channel reach figures due to people still being loyal to major channels but actively watching other channels as well.

The following chart shows average channel ratings in 2009:

Source:TNS Latvia

If we compare this chart to the average reach chart (shown previously), an interesting TV viewing pattern emerges. It can be seen from these charts that although reach figures are more or less same for the major terrestrial and other local and international channels, the average ratings differ greatly. This is because the viewers like to browse through all the channels available to them (which increases channel reach) but choose to continuously watch only a few of them (which lowers channel ratings). This might change the ratings’ accumulation after the end of analog TV from major terrestrial channels to other local channels and, more importantly, to international channels. This migration of contacts might lead to lower advertising revenues as well as ROI levels and should push advertisers to using more creative TV advertising solutions to cope with the lower ad frequency levels.

Jāpiebilst gan, ka šoreiz domāju tikai par tām stacijām, kas konkrētajā reģionā skan paralēli vairākām uztveramām nacionālajām stacijām, nevis tām, kuras teritorijā ir vienīgās uztveramās.

Tātad, no vienas puses:

• ja produkts vai pakalpojums ir pieejams tikai vienā vai dažās pilsētās, ar mazo radiostaciju pilsētā iespējams sasniegt tieši savam produktam nepieciešamo mērķa auditoriju, nemaksājot par “liekajiem” klausītājiem;
• mazai radiostacijai parasti ir zemas reklāmas izvietošanas cenas;
• mazai radiostacijai var būt pilnīgi atšķirīgs ētera formāts (piemēram, ētera valoda vai mūzika), nekā pārējām šajā reģionā skanošajām, kā rezultātā iespējams sasniegt arī citkārt nesasniedzamo auditoriju;
• šie radio nodrošina  darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

No otras puses:

• ja vienā nelielā pilsētā ir vairākas lokālās radiostacijas, tās aizņem noteiktas frekvences. Skaidrs, ka pieejamo frekvenču skaits nav bezgalīgs. Starp radiostacijām nepārtraukti notiek cīņa par brīvajām frekvencēm un, ja kāda lielāka radiostacija to iegūtu, tad palielinātu savu auditoriju un klientu reklāmas efektivitāti;
• mazai stacijai ir neliels apraides radiuss, kā rezultātā to klausās ļoti ierobežots klausītāju skaits. Tāpēc rodas jautājums, vai tā auditorijas daļa, kas klausās šo mazo staciju ir pietiekami liela, lai būtu pienācīga ieguldīto līdzekļu atdeve.
• vairākas viena reģiona radiostacijas var radīt apjukumu, kur efektīvāk izvietot reklāmu. Sevišķi, ja reitingi ir ļoti līdzīgi vai vispār neizmērāmi. Šajā situācijā racionāla apsvēruma vietā parādās emocionāls, kas var būt arī kļūdains.
• jo vairāk staciju, jo sadrumstalotāka auditorija, līdz ar to grūtāk un dārgāk kļūst sasniegt visus nepieciešamos kontaktus.

Šķiet, ka, izvērtējot visus par un pret, daudz efektīvāk būtu, ja pavisam maziņas, dzīvību knapi velkošās stacijas pārņemtau nacionālas vai potenciāli nacionālas radiostacijas, ar iespēju vietējiem produktiem/pakalpojumiem reklāmas kampaņu realizēt ne tikai visā Latvijā, bet arī atsevišķos reģionos par zemāku cenu.

Kā izņēmumi gan jāvērtē tās mazās radiostacijas, kuras ir ar stabili lielu auditoriju konkrētā rajonā un reitingiem, kas līdzvērtīgi vai tuvi nacionālās radiostacijas reitingiem dotajā reģionā.

Pašpasludinātie sociālo mediju eksperti un evaņģēlisti nepagurdami skandina, ka tradicionālie mediji ir praktiski miruši, un ka arī uzņēmumiem ir steigšus jāapgūst jaunā informatīvā telpa, pretējā gadījumā bodīte būs jāklapē ciet.

Un uzņēmumi arī dara. Tepat Latvijā katru dienu Twitter mikroblogošanas tīklam pievienojas arvien jaunas kompānijas un brendi, dzimst korporatīvie blogi, tiek veidoti YouTube kanāli un Flickr konti. Un tas ir apsveicami. Tikai viena nelaime – lielākajai daļai no šiem jauno mediju kanālu apguvējiem nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tur vispār ir jābūt un ko īsti šajā vidē darīt.

Ir taisnība, ka brenda klātbūtne sociālajos medijos veiksmīgi realizētas stratēģijas vai apstākļu sakritības rezultātā var nodrošināt tam tik lielu publicitāti, atpazīstamības un pat pārdošanas pieaugumu, kādu nebūtu iespējams sasniegt ar tradicionālu reklāmas kampaņu. Taču tikpat daudz taisnības ir arī apgalvojumā, ka viens vienīgs šajā vidē neapdomīgi sperts solis var sagraut gadu desmitiem rūpīgi veidotu imidžu.

Ar to es negribu teikt, ka uzņēmumiem nevajadzētu izmantot sociālos medijus. Gluži otrādi, tas, ka kompānija nav pārstāvēta, piemēram, Twitter, nozīmē tikai to, ka, visticamāk, par to tur tāpat runā, tikai uzņēmumam nav ne jausmas – ko, un nav arī iespēju iesaistīties šajā diskusijā. Lai slavenais IZZI interneta gadījums ir tam par piemēru.

Taču ikvienam uzņēmumam, kas vēlas ienākt šajās vidēs, šajās interneta lietotāju communities, vispirms vajadzētu atbildēt uz jautājumiem – KĀPĒC? un KĀ?

Pietiek kaut nedēļu palietot Twitter, lai saprastu, ka pliki mārketinga ziņojumi tur tiek uztverti ārkārtīgi negatīvi, un ka profiliem, kas tādus izplata, neviens potenciāls klients nesekos un tos nelasīs. Tas pats attiecas Facebook, kur kompānijas nevar vien nobrīnīties par faktu, ka neviens negrib „draudzēties” ar profilu, kurš tā apmeklētājiem nepiedāvā nekādu pievienoto vērtību. Nemaz nerunājot par korporatīvajiem blogiem, ko daudzi nez kādēļ uzskata par vietu, kur publicēt preses relīzes vai reklāmas ziņojumus. Un tomēr katru dienu neskaitāmas kompānijas spītīgi atkārto šīs kļūdas, kuras nekad netiktu pieļautas, ja kaut viens no procesā iesaistītajiem uzņēmuma pārstāvjiem būtu papūlējies iedziļināties tajā, kas un kā šajos medijos patiesībā notiek, kādi ir tajos pastāvošie „spēles noteikumi”.

Internets, par spīti milzīgajam haosam, kas tajā valda, ir vieta, kurā var atrast visu par visu. Lai kāds jautājums jūs arī neinteresētu, visticamāk, kāds jau ir šo informāciju apkopojis jūsu vietā un padarījis to pieejamu visai pasaulei. Izmantojiet šo iespēju, lai, pirms mesties ar galvu pa priekšu nezināmos ūdeņos, uzzinātu visu nepieciešamo par sociālajiem medijiem un to izmantošanu.  Ja nepieciešams, jautājiet padomu tiem, kuru darbs un bizness ir būt lietas kursā par visu jauno, kas šajā vidē notiek, un jums nebūs jābaidās par neizdošanos.

Uz sa-socializēšanos!

Tā nu man iekrājies viens kuriozs un tajā pašā laikā pamācošs pastāstiņš iz darba dzīves – telefonsaruna ar reģionālo preses izdevumu par iespējām izvietot reklāmas laukumu.

Nesenā pagātnē, plānojot reklāmas kampaņu vietējos Latgales medijos, uzdūros kādai mazpazīstamai rajona avīzei. Ņēmu telefona klausuli rokās, lai noskaidrotu, kādas reklāmas iespējas šī avīze man var piedāvāt. Pirmais dialogs pavisam īss – uz jautājumu, vai ir iespējams saņemt reklāmas izcenojumus un ieplānot reklāmiņu, atbilde skarba: „nē, nekādā gadījumā, reklāmas izcenojumi ir konfidenciāla informācija un mēs nesadarbojamies ar mazpazīstamiem reklāmdevējiem!”.

Hmm….pārsteidzoši! Medija spējas, nezinot reklāmdevēju, noteikt tā atpazīstamības līmeni – vēl jo pārsteidzošākas. Saprotu, ka ir izdevumi, kuri nedzīvo no reklāmas ieņēmumiem un finansējumu rod vai nu pašvaldībā vai vēl kur citur, bet šis īsti nav tas gadījums un reklāmu šī avīze tomēr izvieto (tikai superuzticamiem klientiem). Saruna radīja intrigu, tāpēc spiedu pa telefona pogām vēlreiz. Ne visai runātīgā „reklāmas konsultante” klausules otrā galā jau bija kļuvusi nedaudz pielaidīgāka – vismaz runāja, nevis uzreiz atvienoja Tomēr arguments par to, kāpēc mana reklāma nav piemērota šim izdevumam bija, manuprāt, graujošs – redz, manis piedāvātais reklāmdevējs (Tele2) esot melīgs uzņēmums, jo šī „reklāmas konsultante”, 15 gadus strādājot reklāmas nozarē, par šādu reklāmdevēju dzird pirmo reizi un ir 100% pārliecināta, ka tādam mazpazīstamam uzņēmumam ticēt nevar. Vietējiem Latgales iedzīvotājiem uzticami esot tādi uzņēmēji kā Sia „Agribalt” (Jelgava), Sia „Kurzemes Sēklas” (Talsi) un AS „Kurzemes Atslēga 1” (Aizpute).  Jau pēc pāris sarunas minūtēm sapratu, ka mani pūliņi tikt pie reklāmas laukuma šajā izdevumā ir veltīgi un ka tomēr jāmeklē citas alternatīvas, kur izvietot manu „melīgo” reklāmu. Alternatīvas atradu, tomēr telefona saruna mieru nedeva, gribējās tuvplānā aplūkot šo izdevumu un novērtēt, kuri tad ir tie reklāmdevēji, kuriem izdodas ar savu reklāmas laukumu iespraukties starp šī unikālā izdevuma lapaspusēm. Galvenais secinājums, pāršķirstot avīzi -  90% no satura „copy-paste” materiāls no  dažādiem nacionālajiem izdevumiem un otrs būtisks secinājums – 70% reklāmu neattiecas uz rajona mērķauditoriju. Varbūt es kaut ko nesaprotu, tāpēc rodas jautājums – kāda tad ir šādas avīzes misija? Kam un ko šī avīze grib pateikt?

Reģioni ir tāda maza vietējā pasaulīte, kura rūpīgi jāizpēta, lai nenonākam situācijā, kur mūsu reklāma tā arī paliek neviena nesaredzēta un nesadzirdēta.

Foto: Getty Images