Inspired blogs

Lai arī raksta nosaukums šķiet ļoti pretenciozs, ir skaidrs, ka digitālās apraides ieviešana, kurai kā priekšvēstnesis jau kādu laiku ir aktīvi kabeļtelevīzijas un satelītuztvērēju izplatītāju centieni pārvilināt skatītājus, izraisīs TV auditorijas kontaktu migrāciju no līdz šim stabilajiem augsto reitingu TV kanāliem.

Pēdējā laikā aizvien biežāk sastopos gan ar kolēģu, gan arī klientu jautājumu: „kā digitālā TV apraide ietekmēs reitingus?”. Neiedziļinoties detaļās, jo detalizētāku manu redzējumu par šo situāciju variet lasīt šeit (diemžēl angļu valodā), varu teikt, ka, sakarā ar pieejamo kanālu skaita palielināšanos, skatītāju kontaktu skaits ar līdz šim analogajā apraidē esošajiem TV kanāliem samazināsies uz jaunpieejamo kanālu rēķina.

Ņemot vērā šo apsvērumu, varam izsecināt, ka līdz ar kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas abonentu straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā, arī vēsturiski vidējiem raidījumu reitingiem vajadzētu kristies jau kādus pāris gadus. Lai pārbaudītu šo tēzi, apskatīju raidījumus ar visaugstāko reitingu, kā arī vidējo gada reitingu kanāliem.

Pirms apskatīt rezultātus, īss skaidrojums par reitinga kā statistiska rādītāja nozīmi. Reitings būtībā nozīmē apskatāmā laika perioda vidējo vienas minūtes sasniegto kontaktu skaitu, kas izteikts procentos no auditorijas (šajā gadījumā auditorija = visi cilvēki, kas vecāki par četriem gadiem un kuru mājās ir televizors). Tas nozīmē, ka ja, piemēram, kāda raidījuma reitings ir 2, tad vidēji katru šī raidījuma minūti ir skatījušies divi procenti no auditorijas. Pieļauju, ka nezinātājam tas varētu likties sarežģīti, taču tas ir racionālākais veids, kā savā starpā salīdzināt dažādu garumu TV raidījumus.

Sākumā apskatīsimies uz TV kanālu vidējo gada reitingu no 2006. līdz 2009. gadam:

Avots: TNS TV monitorings.

Kā redzams grafikā, divu lielāko analogajā apraidē esošo kanālu vidējie reitingi pēdējo gadu laikā tiešām ir vairāk vai mazāk kritušies, savukārt PBK, TV5, kā arī RTR reitingi ceļas. Šīs reitingu izmaiņas reālā dzīvē nozīmē to, ka skatītāju uzmanība pamazām sadrumstalojas līdz ar lielāka kanālu skaita pieejamību. Uzteicama ir nemainīgā LTV1 kanāla skatītāju lojalitāte, četru gadu laikā kanālam vidēji minūtē sasniedzot identisku auditorijas procentu.

Vēl gribētu piebilst, ka šīs izmaiņas reitingu skalā šķiet pavisam nelielas, taču ir jāatceras, ka šis ir gada vidējais vienas minūtes reitings – šajā skalā kanāla reitinga kritums 0.1 procentpunkta apmērā gada griezumā nozīmē minūtes kontaktu skaita zaudēšanu, kas, izteikts procentos no kopējās auditorijas, līdzinās vairāk kā 52500 procentpunktiem (jeb, absolūtos skaitļos – vairāk kā 1.1 miljards minūtes kontaktu)! Ja runājam naudā, tad, pieņemot tirgus vidējo cenu Ls1 apmērā par vienu GRPsec (ļoti aptuvens pieņēmums), reklāmas aizpildījumu 12min no 1h un atmetot visus cenu koeficientus, kanāls auditorijas migrācijas dēļ zaudē aptuveni Ls10500! Tas neizbēgami raisa jautājumus par Latvijas TV kanālu spēju nodrošināt kvalitatīvu ētera saturu situācijā, kad liela daļa auditorijas kontaktu migrē un kādu laiku vēl turpinās migrēt uz ārzemju kanāliem.

Atliekot malā filozofisku apceri, atskatīsimies uz raidījumiem ar visaugstāko reitingu kopš 2006. gada:

Avots: TNS TV monitorings.

Pēc šīs tabulas var noprast, ka regulārie augsto reitingu raidījumi ir palikuši pagātnē. Varbūt vēl tikai kāda hokeja spēle vai arī svarīga ziņu pārraide var ieņemt vietu skatītāko raidījumu sarakstā, taču tādus panākumus kā pirmajam „Dejo ar Zvaigzni” šovam TV kanāliem bez nopietnas satura uzlabošanas sasniegt vairs neizdosies. Vēl gan atliek gadu atpakaļ reklāmas nozarē izskanējušais pieņēmums, ka krīzes rezultātā varētu augt kopējais auditorijas kontaktu skaits sakarā ar bezdarba pieaugumu un citu izklaižu alternatīvu dārdzību, taču šobrīd tas nekādu īpaši ievērojamu rezultātu uz reitingiem nav atstājis.

Jānis Kļaviņš nodarbojas ar Inspired analītikas, pētījumu un attīstības lietām no 2007.gada. Izglītība – bakalaurs, programmēšanas inženieris, pārliecība – nav neinteresantu lietu, lietas par neinteresantām padara apātiski cilvēki. Iedvesmojas no sabiedrības, izklaides, mūzikas un informācijas. Twitter: @klavinsjanis.