Garšīgs izdevās gan tapšanas process, gan arī iznākums. Visi radītāji mūsējie, izņemot galvenās lomas atveidotāju. Šefpavāra lomā iejutās mūsu pašu Artūrs.

Gatavojamies dalīties labākajās receptēs 10. maijā interneta mārketinga un sociālo mediju konferencē DIGITAL 2012.

Paldies visiem lomu atveidotājiem – Artūram, Verneram, Mihailam, Bārnijam un filmēšanas brigādei – Reinim, Līvai & Co.. Kā arī Raimondam par konceptu!

Labu digitālo apetīti!

Kas notiek Digitālajā “virtuvē”? Kādas jaunas garšvielas atklātas un kādas piedevas tiek izmantotas?… Jau otro reizi mēs kopā ar “TVnet” aicināsim uzņēmuma vadītājus, mārketinga un komunikācijas speciālistus uz Interneta mārketinga un sociālo mediju konferenci „DIGITAL 2012” š.g. 10. maijā, Rīgā, kurā digitālās virtuves šefpavāri – profesionāļi savā nozarē, dalīsies receptēm un padomiem, kā integrēt medijus Interneta vidē un veidot kampaņas digitālajā laikmetā tā, lai tās būtu veiksmīgas un sasniegtu mērķi.

Sīkāka informācija un reģistrācija www.digital2012.lv.

Uz tikšanos!

Kā jau katra kārtīga saime, arī mēs, Lieldienas gaidot, ķērāmies pie olu krāsošanas. Bet, lai garantētu mūsu olu saņēmējiem drošu uzvaru Lieldienu cīņās, izmantojām seno latviešu viltību un zem otas likām koka olas.

Sākumā apguvām dažādās tehnikas – no krāsošanas un līmēšanas, līdz pat gravēšanai un iededzināšanai. Tad katrs no mums iegūtās zināšanas lika lietā, lai rūpīgu darbu pārvērstu mākslinieciskā fantāzijas lidojumā, katru no olām izskaistinot pēc saviem ieskatiem – sākot ar latvju rakstiem, līnijām un pumpiņām, un beidzot ar Angry Birds, cilvēku sejām un pūpolos ietērptām olām.

Zemāk neliela fotoreportāža no procesa un „Olenizators” – mūsu rīks produktivitātes veicināšanai.

Kā ir teicis ķīniešu filozofs Laodzi – tūkstoš jūdžu ceļojums sākas ar vienu soli. Tāpēc dodam ieskatam pirmo soli sarežģītajā mūsdienu mediju aģentūru realitātē.

Šo informācijas nodošanas veidu arvien plašāk sāk izmantot arī reklāmas industrijā strādājošie, tāpēc nolēmām izpētīt, cik lielai daļai cilvēku šis informācijas nodošanas veids šķiet pietiekoši interesants, lai tie pieliktu savas pūles ziņojuma atkodēšanai. Paralēli tam nolēmām arī noskaidrot, cik ļoti šo vēlmi ietekmē konteksts, kādā šis QR kods tiek ietverts.

Eksperimenta ID Nr: RESPONSE – 8μΩ
Laiks: 3 nedēļas
Sastāvdaļas: 2 QR kodi
Dalībnieku skaits: 42
Process:
Pētījums noritēja 2 posmos. Pirmajā posmā mūsu biroja virtuvē izvietojām baltu A4 lapu ar QR kodu un tekstu „noskanē mani”. Kad cilvēku plūsma uz tajā ietverto informāciju beidzās, tajā pašā vietā izvietojām citu attēlu – mūsu stratēģi jājam vienradža mugurā, šaujot no rokām varavīksnes un teksta „burbuli” ar citu QR kodu.

Rezultāti:
Kā redzam, lai arī 2. kodu pamanīja nedaudz vairāk cilvēku, nolasīšanas gadījumu skaits tam arī procentuāli ir daudz lielāks. QR kodu lasītāju pieaugumu varam skaidrot ar to, ka vairāki darbinieki to lejuplādēja speciāli, lai uzzinātu kas slēpjas kodā, savukārt fakts, ka 2. kodu ir nolasījuši vairāk cilvēku, nekā ir QR lasītāju, skaidrojams ar to, ka vairāki darbinieki to nofotografēja ar citām ierīcēm, un pēc tam atkodēja ar datora palīdzību.

Secinājumi:
Aplūkojot grafiku, ir skaidri redzams, ka kontekstā ietērpts QR kods, ievietots atbilstošā un interesi raisošā vidē (varbūt arī provokatīvā vidē), nes daudz labākus rezultātus.

Atgādinam, ka šī eksperimenta dalībnieki bija tikai Inspired darbinieki, līdz ar to izlases apjoms nav pietiekoši reprezentatīvs, lai rezultātus attiecinātu uz sabiedrību kopumā. Tajā pat laikā lasījumu skaita atšķirība ir gana izteikta, lai būtu iespējams novērot tendenci.

Eksperimenta ID Nr: HERMEJS–α1^4/λ
Laiks: 3 nedēļas
Sastāvdaļas: Iknedēļas un ikmēneša žurnāli, virtuves galds, kamera
Dalībnieku skaits: 43
Process: Slepenā vietā novietojām kameru un parūpējāmies, lai trīs nedēļu garumā uz virtuves galda netrūktu lasāmviela.

Rezultāti:

• Kopumā novērojām 168 lasīšanas gadījumu, ko veica 43 darbinieki jeb 86% no kopējā darbinieku skaita, t.sk. vēlu vakarā pēc ilgstoši nostrādātas darba dienas;
• 91% lasīšanas gadījumu notika virzienā no pirmās uz pēdējo lapu;
• Gandrīz visos (99%) lasīšanas gadījumos lasītāji aplūkoja pirmo vāku. Otrais vāks tika apskatīts tikai 2/3 (60%) no visiem lasīšanas gadījumiem. Vismazāk reižu apskatītais vāks bija trešais – tas tika aplūkots tikai 17% lasīšanas gadījumu, tādejādi tas ir mazāk populārs par ceturto vāku, kas tika apskatīts 39% lasīšanas gadījumu.

Secinājumi:

Varam aprēķināt, cik izdevīgi būtu izvietot reklāmu, kuras mērķauditorija būtu mūsu biroja darbinieki. Nejauši izvēlēta žurnāla bruto reklāmas izcenojumi ir šādi – 1020 Ls par 2. vāku, 890 Ls par trešo vāku un 1140 Ls par ceturto vāku. Izdalot šīs cenas ar vāku ekspozīciju skaitu, varam uzzināt, ka, izvietojot reklāmu uz otrā vāka, mūsu cena par kontaktu ir 9 Ls, trešajā – 37 Ls, bet ceturtajā – 17 Ls.

Ņemiet vērā, ka šī pētījuma izlases apjoms ir tik mazs, ka rezultāti uztverami tikai kā interesanti, nevis nopietni. Labākajā gadījumā tos var izmantot, lai izplānotu kampaņu, kas orientēta tikai uz mūsu biroja darbiniekiem, taču šajā gadījumā neesam pārliecināti, ka prese cenas ziņā būs visizdevīgākais medijs.

Lūk tikai daži no līdz šim veiktajiem eksperimentiem:

• Biežāk sastopamie mīti mediju aģentūrā
• Alus zīmolu atpazīšanas pētījums
• Twitter siena Latvijā
• Rekrutēšanas kampaņas “Nolauz Kļaviņu!” un “Nodot Draugu..”
• Pirmā aprīļa pētījums par zīmolu ekspozīcju pilsētas miskastēs
• Coca Cola dzērienu garšas atpazīstamības pētījums

Arī turpmāk par nopietno nenopietni un nenopietno nopietni,
Inspired Laboratorijas trakie profesori! 

Tuvojoties gada beigām, mūsu biroja darbīgo rūķu prieks un iedvesma pārvērtusies dažnedažādās krāsainās cepurēs. Ja uz ielas redzat pavīdam lielu bumbuli, kas piekabināts pie krāsainas mices, ziniet – tie esam mēs, kas steidz savos pēdējos pirmssvētku darbos.

Lai silti un prieka iedvesmoti Ziemassvētki!

Pa dienu TV reklāmas izvietot nav jēgas, jo lielākā daļa TV skatās tikai PT

Protams, ir loģiski pieņemt, ka lielākā daļa auditorijas TV skatās pēcpusdienās un vakaros pēc darba, tāpēc šādu apgalvojumu bieži nākas dzirdēt no klientiem.

Aplūkojot augstāk esošo grafiku, ir redzams, ka, lai arī PT laikā stundas reitings var būt pat 5 reizes augstāks nekā, piemēram, pusdienlaikā, apgalvot, ka pārējā laikā TV neskatās, nevar. Aplūkojot vidējo skatīšanās laiku, redzams, ka nav novērojamas arī sevišķi krasas izmaiņas laikā, ko vidējais TV skatītājs dienas garumā pavada pie TV ekrāna. No tā mēs varam secināt, ka pārējā dienas laikā TV skatās tikpat daudz, tikai viņu skaits pa dienu ir mazāks.

Reklāmas izvietošanai katrā no laika zonām ir savi plusi un mīnusi – PT ir efektīvāks, ja nepieciešams sasniegt lielu daļu auditorijas, taču ir iespējams panākt augstāku frekvenci, izvietojot reklāmu pārējā dienas laikā. Reklāmas plānošana dažādās laika zonās ir arī efektīva dažādu auditorijas grupu sasniegšanai. Tādas grupas, kā, piemēram, mājsaimnieces un pensionāri vieglāk sasniedzami dienas laikā, bet, pusaudži – pēcpusdienas stundās.

TV reklāmas paužu laikā gandrīz visi pārslēdz kanālus

Lai arī šis mīts varētu šķist pamatots, jo šāda rīcība ir pazīstama, tomēr paliek jautājums – cik tad realitātē ir „gandrīz visi”?

Apskatot reitinga izmaiņas pa minūtēm kādas sestdienas PT un salīdzinot tās ar laikiem, kad tiek rādītas reklāmas divos no populārākajiem Latvijas TV kanāliem, varam novērot, cik tad liela daļa TV skatītāju ir šie „kanālu pārslēdzēji”.

Paskaidrojums: zilās vertikālās svītras ir reklāmas klipi LNT; sarkanās – klipi TV3. Tur, kur reklāmas klipi abos kanālos tiek raidīti vienlaicīgi, svītras pārklājas un veido violetu toni.

Punktā A var labi novērot kanālu pārslēgšanu. Neilgi pēc reklāmas pauzes TV3 ir novērojams reitinga kritums, kuram pretī ir reitinga kāpums kanālā LNT. Kā redzams, kritums ir novērojams, taču tas notiek tikai 1 līdz 1,5 reitinga punktu ietvaros.

Punktā B līdz ar reklāmas sākšanos TV3 novērojams straujš reitinga kritums, taču šajā gadījumā to var skaidrot arī ar pārraides/filmas beigšanos, pēc kuras uzreiz sākas reklāmas pauze. Cilvēki šajā gadījumā pārtraukuši skatīties kanālu, nevis reklāmas dēļ, bet tāpēc, ka noskatījušies pārraidi. Tajā pat laikā ir redzams reitinga pieaugums kanālā LNT, kas ir mazāks par kritumu TV3, ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka cilvēki pēc pārraides ir pārtraukuši skatīties TV vai arī pārslēgušies uz citiem kanāliem.

Punktā C līdz ar reklāmas sākšanos novērojams straujš reitinga kritums kanālā TV3 un neliels, īslaicīgs pieaugums kanālā LNT, neskatoties uz to, ka arī tur tiek raidīta reklāma. Šādu skatītāju “staigāšanu” var skaidrot ar to, ka pēc pārraides noskatīšanās tie ir pārslēgušies uz otru kanālu, taču secinot, ka arī tur ir reklāma, meklējuši vēl citu kanālu vai pārtraukuši skatīties TV.

Punktā D novērojams straujš reitinga kritums kanālā LNT, taču nav redzams tūlītējs iespaids uz reitinga kāpumu kanālā TV3. Tas ir vēl izteiktāks piemērs, kurā, vienā kanāla beidzoties kādai saistošai pārraidei, skatītāji, tā vietā, lai pārslēgtu kanālu, izslēdz TV. Lēnais kāpums kanālā TV3 šajā laikā visdrīzāk skaidrojams ar kādas ilgākais pārraides, piemēram, filmas translāciju, kas lēnām piesaista arvien vairāk skatītāju.

Lai arī novērojama skatītāju „staigāšana” pa kanāliem reklāmas paužu laikā, šī tendence nav tik izteikta, lai par to būtu vērts satraukties. Reitingi reklāmas paužu laikā nevienā brīdi nenokrīt vairāk par 40%.

Krievu kanālus un pārraides skatās tikai krievvalodīgie

Šī mīta būtība balstās uz pieņēmumu, ka Latvijā ir pietiekoši daudz kanālu ar interesantu saturu latviešu valodā, lai apmierinātu skatītāju vēlmes un tiem nerastos vajadzība pēc kanāliem citās, tiem zināmās, valodās. To, vai tā tiešām ir, varam secināt no datiem:

Kā redzams, no populārākajiem Latvijā pieejamajiem kanāliem krievu valodā, viszemākais rādītājs latviešu vidū gan reitingu, gan skatīšanās ilguma ziņā, ir kanālam PBK, veidojot 10% no kopējās kanāla auditorijas. Savukārt, tādiem kanāliem kā 1BM un TV5 Riga šī daļa ir virs 30%, bet kanālam 1BM latvieši ir atbildīgi  par pusi sasniegtā reitinga. Lai arī latviešu skatītāji šajos kanālos ir mazākumā, viņi tomēr sastāda būtisku daļu šo kanālu auditorijas.

Sporta pārraides skatās tikai vīrieši

Tipisko situāciju mājās bieži vien iedomājamies tādu, kurā sievietes pie TV ekrāniem galvenokārt ir laikos, kad tiek rādītas „ziepju operas” un citi seriāli vai šovi, taču “vīrišķo” sporta pārraižu laikā tām jāatbrīvo vieta uz dīvāna vīriešiem.

Aplūkojot grafiku, redzams, ka sievietes veido būtisku daļu no kopējās sporta pārraižu auditorijas, sporta ziņas skatoties pat vairāk nekā vīrieši. Sievietēm vairāk interesē sporta ziņas un apskati, kamēr vīriešiem – sporta pasākumi, spēļu un sacensību translācijas.