Eksperimenta ID Nr: HERMEJS–α1^4/λ
Laiks: 3 nedēļas
Sastāvdaļas: Iknedēļas un ikmēneša žurnāli, virtuves galds, kamera
Dalībnieku skaits: 43
Process: Slepenā vietā novietojām kameru un parūpējāmies, lai trīs nedēļu garumā uz virtuves galda netrūktu lasāmviela.

Rezultāti:

• Kopumā novērojām 168 lasīšanas gadījumu, ko veica 43 darbinieki jeb 86% no kopējā darbinieku skaita, t.sk. vēlu vakarā pēc ilgstoši nostrādātas darba dienas;
• 91% lasīšanas gadījumu notika virzienā no pirmās uz pēdējo lapu;
• Gandrīz visos (99%) lasīšanas gadījumos lasītāji aplūkoja pirmo vāku. Otrais vāks tika apskatīts tikai 2/3 (60%) no visiem lasīšanas gadījumiem. Vismazāk reižu apskatītais vāks bija trešais – tas tika aplūkots tikai 17% lasīšanas gadījumu, tādejādi tas ir mazāk populārs par ceturto vāku, kas tika apskatīts 39% lasīšanas gadījumu.

Secinājumi:

Varam aprēķināt, cik izdevīgi būtu izvietot reklāmu, kuras mērķauditorija būtu mūsu biroja darbinieki. Nejauši izvēlēta žurnāla bruto reklāmas izcenojumi ir šādi – 1020 Ls par 2. vāku, 890 Ls par trešo vāku un 1140 Ls par ceturto vāku. Izdalot šīs cenas ar vāku ekspozīciju skaitu, varam uzzināt, ka, izvietojot reklāmu uz otrā vāka, mūsu cena par kontaktu ir 9 Ls, trešajā – 37 Ls, bet ceturtajā – 17 Ls.

Ņemiet vērā, ka šī pētījuma izlases apjoms ir tik mazs, ka rezultāti uztverami tikai kā interesanti, nevis nopietni. Labākajā gadījumā tos var izmantot, lai izplānotu kampaņu, kas orientēta tikai uz mūsu biroja darbiniekiem, taču šajā gadījumā neesam pārliecināti, ka prese cenas ziņā būs visizdevīgākais medijs.

Lūk tikai daži no līdz šim veiktajiem eksperimentiem:

• Biežāk sastopamie mīti mediju aģentūrā
• Alus zīmolu atpazīšanas pētījums
• Twitter siena Latvijā
• Rekrutēšanas kampaņas “Nolauz Kļaviņu!” un “Nodot Draugu..”
• Pirmā aprīļa pētījums par zīmolu ekspozīcju pilsētas miskastēs
• Coca Cola dzērienu garšas atpazīstamības pētījums

Arī turpmāk par nopietno nenopietni un nenopietno nopietni,
Inspired Laboratorijas trakie profesori! 

Tuvojoties gada beigām, mūsu biroja darbīgo rūķu prieks un iedvesma pārvērtusies dažnedažādās krāsainās cepurēs. Ja uz ielas redzat pavīdam lielu bumbuli, kas piekabināts pie krāsainas mices, ziniet – tie esam mēs, kas steidz savos pēdējos pirmssvētku darbos.

Lai silti un prieka iedvesmoti Ziemassvētki!

Pa dienu TV reklāmas izvietot nav jēgas, jo lielākā daļa TV skatās tikai PT

Protams, ir loģiski pieņemt, ka lielākā daļa auditorijas TV skatās pēcpusdienās un vakaros pēc darba, tāpēc šādu apgalvojumu bieži nākas dzirdēt no klientiem.

Aplūkojot augstāk esošo grafiku, ir redzams, ka, lai arī PT laikā stundas reitings var būt pat 5 reizes augstāks nekā, piemēram, pusdienlaikā, apgalvot, ka pārējā laikā TV neskatās, nevar. Aplūkojot vidējo skatīšanās laiku, redzams, ka nav novērojamas arī sevišķi krasas izmaiņas laikā, ko vidējais TV skatītājs dienas garumā pavada pie TV ekrāna. No tā mēs varam secināt, ka pārējā dienas laikā TV skatās tikpat daudz, tikai viņu skaits pa dienu ir mazāks.

Reklāmas izvietošanai katrā no laika zonām ir savi plusi un mīnusi – PT ir efektīvāks, ja nepieciešams sasniegt lielu daļu auditorijas, taču ir iespējams panākt augstāku frekvenci, izvietojot reklāmu pārējā dienas laikā. Reklāmas plānošana dažādās laika zonās ir arī efektīva dažādu auditorijas grupu sasniegšanai. Tādas grupas, kā, piemēram, mājsaimnieces un pensionāri vieglāk sasniedzami dienas laikā, bet, pusaudži – pēcpusdienas stundās.

TV reklāmas paužu laikā gandrīz visi pārslēdz kanālus

Lai arī šis mīts varētu šķist pamatots, jo šāda rīcība ir pazīstama, tomēr paliek jautājums – cik tad realitātē ir „gandrīz visi”?

Apskatot reitinga izmaiņas pa minūtēm kādas sestdienas PT un salīdzinot tās ar laikiem, kad tiek rādītas reklāmas divos no populārākajiem Latvijas TV kanāliem, varam novērot, cik tad liela daļa TV skatītāju ir šie „kanālu pārslēdzēji”.

Paskaidrojums: zilās vertikālās svītras ir reklāmas klipi LNT; sarkanās – klipi TV3. Tur, kur reklāmas klipi abos kanālos tiek raidīti vienlaicīgi, svītras pārklājas un veido violetu toni.

Punktā A var labi novērot kanālu pārslēgšanu. Neilgi pēc reklāmas pauzes TV3 ir novērojams reitinga kritums, kuram pretī ir reitinga kāpums kanālā LNT. Kā redzams, kritums ir novērojams, taču tas notiek tikai 1 līdz 1,5 reitinga punktu ietvaros.

Punktā B līdz ar reklāmas sākšanos TV3 novērojams straujš reitinga kritums, taču šajā gadījumā to var skaidrot arī ar pārraides/filmas beigšanos, pēc kuras uzreiz sākas reklāmas pauze. Cilvēki šajā gadījumā pārtraukuši skatīties kanālu, nevis reklāmas dēļ, bet tāpēc, ka noskatījušies pārraidi. Tajā pat laikā ir redzams reitinga pieaugums kanālā LNT, kas ir mazāks par kritumu TV3, ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka cilvēki pēc pārraides ir pārtraukuši skatīties TV vai arī pārslēgušies uz citiem kanāliem.

Punktā C līdz ar reklāmas sākšanos novērojams straujš reitinga kritums kanālā TV3 un neliels, īslaicīgs pieaugums kanālā LNT, neskatoties uz to, ka arī tur tiek raidīta reklāma. Šādu skatītāju “staigāšanu” var skaidrot ar to, ka pēc pārraides noskatīšanās tie ir pārslēgušies uz otru kanālu, taču secinot, ka arī tur ir reklāma, meklējuši vēl citu kanālu vai pārtraukuši skatīties TV.

Punktā D novērojams straujš reitinga kritums kanālā LNT, taču nav redzams tūlītējs iespaids uz reitinga kāpumu kanālā TV3. Tas ir vēl izteiktāks piemērs, kurā, vienā kanāla beidzoties kādai saistošai pārraidei, skatītāji, tā vietā, lai pārslēgtu kanālu, izslēdz TV. Lēnais kāpums kanālā TV3 šajā laikā visdrīzāk skaidrojams ar kādas ilgākais pārraides, piemēram, filmas translāciju, kas lēnām piesaista arvien vairāk skatītāju.

Lai arī novērojama skatītāju „staigāšana” pa kanāliem reklāmas paužu laikā, šī tendence nav tik izteikta, lai par to būtu vērts satraukties. Reitingi reklāmas paužu laikā nevienā brīdi nenokrīt vairāk par 40%.

Krievu kanālus un pārraides skatās tikai krievvalodīgie

Šī mīta būtība balstās uz pieņēmumu, ka Latvijā ir pietiekoši daudz kanālu ar interesantu saturu latviešu valodā, lai apmierinātu skatītāju vēlmes un tiem nerastos vajadzība pēc kanāliem citās, tiem zināmās, valodās. To, vai tā tiešām ir, varam secināt no datiem:

Kā redzams, no populārākajiem Latvijā pieejamajiem kanāliem krievu valodā, viszemākais rādītājs latviešu vidū gan reitingu, gan skatīšanās ilguma ziņā, ir kanālam PBK, veidojot 10% no kopējās kanāla auditorijas. Savukārt, tādiem kanāliem kā 1BM un TV5 Riga šī daļa ir virs 30%, bet kanālam 1BM latvieši ir atbildīgi  par pusi sasniegtā reitinga. Lai arī latviešu skatītāji šajos kanālos ir mazākumā, viņi tomēr sastāda būtisku daļu šo kanālu auditorijas.

Sporta pārraides skatās tikai vīrieši

Tipisko situāciju mājās bieži vien iedomājamies tādu, kurā sievietes pie TV ekrāniem galvenokārt ir laikos, kad tiek rādītas „ziepju operas” un citi seriāli vai šovi, taču “vīrišķo” sporta pārraižu laikā tām jāatbrīvo vieta uz dīvāna vīriešiem.

Aplūkojot grafiku, redzams, ka sievietes veido būtisku daļu no kopējās sporta pārraižu auditorijas, sporta ziņas skatoties pat vairāk nekā vīrieši. Sievietēm vairāk interesē sporta ziņas un apskati, kamēr vīriešiem – sporta pasākumi, spēļu un sacensību translācijas.

Efektīva biznesa auditorijas sasniegšana ir liels izaicinājums – ikdienas steigā tie patērē mazāk mediju, bet reklāma specializētajos medijos lielā piesātinājuma dēļ varētu palikt nepamanīta. Tādēļ šoreiz, lai nokomunicētu Tele2 BlackBerry piedāvājumu biznesa auditorijai, izvēlējāmies netradicionālāku mediju kanālu.

Vairums biznesa klientu staigā uzvalkos! Tā radās lielisks plāns izvietot reklāmu vietās, kur viņi gaidītu to vismazāk – ķīmiskajās tīrītavās. Sadarbībā ar „Clean Control” un aģentūru “Not Perfect” pie tikko iztīrīto uzvalku pakaramajiem pievienojām papīra kaklasaites ar Tele2 vēstījumu “Tu neizvēlētos biznesam šādu kaklasaiti! Izvēlies biznesam atbilstošus aksesuārus!”.

Asprātīgi un efektīvi: gandrīz 100% uzrunāto klientu atbilda mūsu mērķauditorijai!

Kinoteātrus vasarā apmeklē mazāk

Šāds mīts bieži tiek skaidrots ar to, ka vasara ir laiks, kad cilvēki biežāk pavada laiku ārā nekā iekštelpās un kinoteātrī, jo jāpaspēj izbaudīt vasaras saule. Apkopotie dati uzrāda pilnīgi pretēju situāciju – vasara ir viens no gadalaikiem, kad kino apmeklējums ir viens no augstākajiem.

Aplūkojot šī gada datus, redzams, ka kino apmeklējums vasarā ir bijis par vairāk kā 10% augstāks nekā šī gada pavasarī. Savukārt, apskatot lielāko kinoteātru apmeklējumu kopš 2003. gada, skaidri redzams, ka vislielāko apmeklējumu kinoteātri piedzīvo tieši vasarā un ziemā.

Tādejādi kinoteātru apmeklējumu nevar tieši saistīt ar laika apstākļiem, bet gan filmu repertuāru. Tieši maijā sākas pirmais „grāvējfilmu vilnis”, kurš ilgst aptuveni līdz augustam, un novembrī sākas otrais „grāvējfilmu vilnis”, kas izskaidro apmeklējuma kāpumu vasaras un ziemas periodā.

Sieviešu žurnālus galvenokārt lasa tikai sievietes // Vīriešu – tikai vīrieši

Lai arī sieviešu žurnāli ietver tēmas, kas interesē sievietes, un vīriešu žurnāli vairāk pievēršas automašīnām, tehnoloģijām un sportam, realitātē lasītāju īpatsvars, kurš lasa pretējam dzimumam paredzētos žurnālus tik maznozīmīgs nemaz nav.

Redzams, ka vīriešiem patīk lasīt Ievu, Santu un Ievas stāstus (~20% auditorijas ir vīrieši), savukārt sievietes ir vēl lielākas vīriešu žurnālu lasītājas – žurnāla Dari Pats, kas ir žurnāls par to, kā ielikt grīdu, nokrāsot sienas, noēvelēt dēļus utt., auditorija 42% ir sievietes, žurnāla Patron lasītāju vidū sievietes ir 45%, bet žurnālus Klubs un FHM lasa ~30% sievietes, kamēr ~20% interesējas par auto un sportu (Sporta Avīze un Autobild).

Jaunieši TV skatās mazāk

Lai novērtētu, vai tiešām ir novērojama tendence, ka jaunieši skatās TV mazāk, aplūkosim gan sasniedzamības rādītājus – cik daudz jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem skatījušies TV konkrētajā periodā, gan TV skatīšanās ilgumu, šajā gadījumā – cik minūtes jaunieši pavadījuši pie TV ekrāniem

Grafikā redzams, ka vidējā sasniegtā auditorija jauniešu grupā ir daudz mazāka kā visā sabiedrībā kopumā. Tomēr vērā ņemama tendence samazināties jauniešu auditorijai pie TV ekrāniem nav novērojama, neņemot vērā 2011. gadu, par kuru dati nav pilnīgi – līdz ar vēlo rudens mēnešu un ziemas iestāšanos ir prognozējama reitingu izlīdzināšanās iepriekšējo gadu līmenī.

Vienas dienas skatīto TV minūšu skaits uz vienu grupas pārstāvi (AvMins) ir daudz mazāks kā visā sabiedrībā kopumā. Taču arī šeit nav vērojams kritums, drīzāk redzama neliela pieauguma tendence.

Tādejādi varam secināt, ka jaunieši TV skatās mazāk, bet tie, kuri TV skatās, turpina to darīt tādā pašā apmērā kā iepriekšējos gados. Jauniešu mērķa grupas ir tikpat grūti vai viegli sasniedzamas kā iepriekšējos gados.

Inbox e-pastu vairs nelieto. Gandrīz visiem e-pasti ir gmail.com!

Saskaņā ar Gemius Latvia datiem inbox.lv ir apmeklētākā interneta lapa Latvijā. 719 401 Latvijas iedzīvotāju lieto inbox.lv e-pastu, kas veido 57,66% no kopējā Latvijas interneta lietotāju skaita – daļu, kuru ārzemju konkurentam pārspēt varētu būt visai grūti.

Apskatot apmeklēšanas biežumu inbox.lv e-pasta sadaļai pēdējo 2 gadu laikā, nav manāmas izteiktas tedences apmeklējuma samazināšanās ziņā.

E-pasta mārketinga kompānija Mailigen, apkopojot informāciju par visbiežāk lietotajiem e-pastu servisiem Latvijā, ir salīdzinājusi latviešu veidoto e-pasta kontu skaitu pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem. Tirgus līderis arī šeit ir inbox.lv, kurš uztur 48% no latviešu e-pastiem. Otrajā vietā ierindojas populārais gmail.com, taču tikai ar 12% tirgus daļas, kas ir 4 reizes mazāks apjoms kā tirgus līderim. Šiem diviem seko apollo.lv, kas veido 3,5% no kopējā e-pastu īpatsvara, un citi servisi, kas pārsniedz 2% atzīmi ir one.lv, mail.ru, hotmail.com. „Bieži dzirdētajam mītam par to, ka inbox.lv ir zaudējis savas pozīcijas gmail.com servisam, nav pamata. Elektroniskajai sarakstei Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas tieši inbox.lv,” saka Mailigen izpilddirektors Artūrs Bernovskis.

Papildus tam Mailigen rīcībā esošā informācija uzrāda, ka vidējais uz inbox.lv sūtīto e-pastu atvēršanas rādītājs ir 15,2% bet gmail.com – 12,7%. Līdz ar to ir vairāk nekā skaidrs, ka satraukumam par migrēšanu prom no  inbox.lv nav pamata.

Projekta „Min, ko redzi. Redzi, ko min” ietvaros sadarbībā ar Tele2, MiiT un Sponsorking izveidojām Latvijā vēl nebijušu videoaudiālu interaktīvu atrakciju. Pasākuma dalībniekus aicinājām sēsties pie stūrēm 10 velosipēdiem un pielikt savus spēkus kopējas enerģijas ražošanā, lai šo enerģiju tālāk pārvērstu filmas projicēšanā uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sienas. Tiklīdz velosipēdi apstājas, apstājās arī filma. Velokino galvenā ideja bija saistīta ar velosipēdu – mūsdienu aktīvās pilsētvides neatņemamu sastāvdaļu un simbolu un elektrību – fascinējošo enerģiju, kas mūsu dzīvē ienes kustību, gaismu un dinamiku.

Šo ikgadējo pasākumu izmantojām arī, lai atklātu mūsu ilggadējā projekta „Zelta Zivtiņas tunelis” jauno dizainu. Pateicoties sadarbībai ar aģentūru Deep White, kas nodrošināja atrakcijas jaunā tuneļa atklāšanas laikā, pasākums izdevās lielisks. 3D gaismas projekcijās atdzīvojās tuneļa sienas, ko vēroja vairāki tūkstoši cilvēku, kas šajā naktī šķērsoja tuneli. DJ liktās mūzikas pavadībā apmeklētāji ļāvās dejām tunelī – vietā, kuru reti kurš iedomātos kā labu vietu diskotēkai.

Sagaidot šīs nedēļas beigas, pārņem gandarījuma sajūta. Aizvadītais mārketinga sasniegumu konkurss Password 2011, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta mārketinga kampaņu efektivitātei, mūsu aģentūrai šogad izrādījies ļoti veiksmīgs. Savu spēku bijām pielikuši 4 finālā iekļautajām kampaņām – „KASKO Bedres”, CSDD sociālā kampaņa „Velosipēdu redzi?” (kopā ar McCANN-Erickson Riga), kā arī divas mūsu darbinieku atlases kampaņas „Nolauz Kļaviņu!” un „Nodot draugu!”.

Stingrās žūrijas vērtējumā ieguvām inovāciju balvu par kampaņu „Nodot draugu!”, bet kampaņa „Velosipēdu redzi?” tika atzīta par efektīvāko kampaņu sociālo kampaņu kategorijā.

Lūk, arī 2 prezentācijas, ko mūsu iedvesmojošā komanda bija sagatavojusi žūrijai un pārējiem klātesošajiem:

Darbinieku atlases kampaņa  „Nodot Draugu”:

Darbinieku atlases kampaņa „Nolauz Kļaviņu!”:

Mūsu krekli ir iekļauti arī T-kreklu konkursā. Ja patīk, droši nobalso šeit.

Lai noskaidrotu, cik liela uzmanība tiek veltīta, skatoties video internetā un TV, un kā atšķiras uzmanības līmeņi video reklāmām, IPG Media Lab nesen veikuši visnotaļ interesantu pētījumu.

48 pētījuma dalībnieki skatījās video apstākļos, kas maksimāli pielāgoti mājas vai biroja videi ar pieeju tālrunim, internetam, ēdienam u.c. uzmanību novērsošiem līdzekļiem. Skatītāju uzmanība tika mērīta ik sekundi, izmantojot īpašus sejas izsekošanas algoritmus un biometrisko monitorēšanu. Pēc video noskatīšanās dalībnieki aizpildīja arī aptauju, lai noskaidrotu, vai skatītāji atminās reklāmās minētos zīmolus.

Pētījumā secināts:

• Lielākais uzmanības novērsējs ir viedtālrunis, kas novērsis skatītāju uzmanību 60% TV un 46% internetā;

• Kopumā online video reklāmām tiek pievērsta par 18,3% lielāka uzmanība nekā TV reklāmām.

• Pārejot no satura uz reklāmu TV novērojams 3 reizes lielāks uzmanības kritums, kā tas ir online video.

• Online reklāmu virzītā atpazīstamība ir 1.8 reizes lielāka, bet spontānā atpazīstamība 1,5 reizes lielāka, kā tas ir TV reklāmām.

Detalizētākus pētījuma rezultātus iespējams izlasīt šeit, kā arī uzzināt sīkāk par pašu procesu var prezentācijā.