Inspired blogs

Piedzimst Ideja. Katrs, kam palaimējas, ka viņam piedzimst ideja, ar to ļoti lepojas. Par to nemitīgi stāsta apkārt, rāda visiem, priecājas. Lai gan nav jau sevišķi daudz ko stāstīt – tikai faktu, ka tā ir piedzimusi, jo tās būtību un perspektīvu vēl ir daudz par grūtu aptvert. Ideja tiek izplatīta.

Ap Ideju sāk lēnām pulcēties apkārt cilvēki – krustvecāki, brālēni, māsīcas, vecvecāki, ģimenes draugi. Sāk veidoties kustība.

Cilvēki ir pamazām iepazinuši kaut nelielas Idejas būtības aprises un Idejai tiek dots vārds. Iezīmējas Idejas un kustības būtība.

Paiet vēl laiks. Ideja un tās kustība ir augusi un ir tikusi pamanīta. Pēkšņi uzrodas kāds onkulītis (tautā dēvēts par zinātnieku (Zinātnieki būtībā pierāda to, kas jau ir viņiem apkārt – Idejas. Viņi lielākoties nerada tās. To dara sapņotāji) un izvirza teoriju par Ideju, kā arī to pierāda. Ideja ir zinātniski pierādīta.

Lielākoties tikai pēc tam, kad Ideja ir zinātniski pierādīta, tā tiek arī nopietni uztverta visās ļaužu masās. Ideja, tās kustība ir vispārīgi atzīta.

Pēc tam jau tiek analizēta Idejas vajadzība, labās/sliktās lietas utt., bet, kā jau tas ir ar jau pieaugušu cilvēku – vairs grūti ir ko tajā visā mainīt.

Komentārs:

• Bieži vien starp šiem Idejas dzīves periodiem ir gadu desmitu/simtu starpība
• Kāpēc mēs Ideju uztveram tik nopietni tikai tad, kad tā jau ir pieaugusi/pierādīta?
• Kāpēc mēs visvairāk cenšamies Idejā kaut ko mainīt, kad tā jau ir pieaugusi/pierādīta, lai arī tieši tad to ir visgrūtāk izdarīt?
• Kas mums liedz vērtēt tikpat augstu kā zinātniski pierādītas lietas, citu pieredzi, domas, skatījumu (lai arī viņi nevar Tev to precīzi izstāstīt divos teikumos)?
• Kas mums liek domāt, ka mēs paši neturam iekšā kādu Ideju, jo, redz, tas vēl nav zinātniski pierādīts? Tas, kas Tev ir pašsaprotami, otram var būt apvērsums.

Nesaskatot pietiekami nopietni apkārt esošās Idejās, kustības, mēs būtībā zaudējam vairākas desmitgades attīstības, jo tikai pēc desmitiem gadu tās tiks pierādītas.

Neuzskatot, ka mūsos ir kāda Ideja, mēs cilvēcei atņemam attīstību par desmitiem gadu. Zinātnē ir ārkārtīgi daudz gadījumu, ka, kad kāds veic kādu nopietnu atklājumu, cita zinātnieku grupa atklāj, ka ir darījusi būtībā tos pašus mērījumus/lietas, pirms gadu desmitiem, bet nav apskatījušies uz visu no kāda cita skatu punkta/iespējām.

Bieži vien atbilde uz komentāru ir bailes. Iesaku šo te rakstu: http://www.sixmonthmba.com/2009/03/listen-to-the-signal.html

Foto: Getty Images

Jānis Erts ir pārliecināts, ka ir atradis gan savu nozari, gan kolektīvu, kurā strādāt, tādējādi radot mūžīgo dzinēju 2 svarīgākajām lietām – entuziasmam pie katra uzsāktā darba un vēlmei nepārtraukti mācīties. Ja esi atradis savu jomu, amats kā tāds ir relatīvs jēdziens.