Jaunākie comScore dati apliecina vairākas interesantas tendences, kas pēdējo mēnešu laikā tikušas plaši debatētas dažāda mēroga mediju ekspertu vidū.

Vēl pirms pāris nedēļām plašu publicitāti ieguva laikraksta “The New York Times” publikācija “Who’s Driving Twitter’s Popularity? Not Teens“, kurā tās autore apgalvoja, ka tīņi, kuri parasti ir starp pirmajiem jauno komunikācijas platformu un tehnoloģiju apguvējiem, pret Twitter izturoties visnotaļ skeptiski, un ka “čivināšanas” lielās popularitātes pamatā esot pavisam citu vecuma grupu neprognozēti lielā atsaucība pret iespēju visai pasaulei pavēstīt savas ikdienas nianses.

Tajā pašā laikā jaunākais comScore veiktais Twitter auditorijas pētījums skaidri parāda, ka, lai arī sākotnēji jaunieši nesteidza pievērsties šim informācijas apmaiņas un ieguves kanālam, šobrīd arvien vairāk pieaug tā lietotāju skaits vecuma grupā no 12 līdz 24 gadiem, savukārt vecuma grupas 35+ daļa no kopējā Twitter lietotāju skaita arvien sarūk. comScore savā blogā to skaidro ar faktu, ka sākotnēji ASV un arī visā pasaulē Twitter savu milzīgo popularitāti iemantoja, pateicoties plašajai publicitātei dažādos ziņu medijos, kuru auditorija lielākoties ir tīņu vecumu pārsnieguši cilvēki. Taču šobrīd, kad Twitterim pievērsušās arī daudzas slavenības, tīņi nekavējas sekot saviem elkiem. Līdzīgu tendenci varēja novērot arī Latvijā -  kad radio personība Toms Grēviņš ar savu nu jau vairs neeksistējošo raidījumu “Lielais Vakars” pievērsās Twitter izmantošanai, nekavējoties sākās salīdzinoši liela pilngadību vēl nesasniegušu jauniešu invāzija Latvijas “tviterosvērā”.

Twitter auditorijas izmaiņas (Avots: comScore Media Metrix)

Ar pasaules populārāko sociālo tīklu Facebook, savukārt, viss ir pavisam otrādi.  Pēc Nielsen datiem, 2008. gadā vislielākais tā lietotāju skaita pieaugums bija novērojams vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem, bet vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem Facebook lietotāju skaits pieauga pat divkārtīgi, salīdzinot ar vecuma grupu no 2 līdz 18 gadiem.  Tajā pašā laikā, skatoties globāli, vairāk nekā 75% šī sociālā tīkla cienītāju vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu.

Par spīti šīm izmaiņām lietotāju demogrāfijā,  abu šo servisu popularitāte joprojām turpina augt galvu reibinošā tempā. Turklāt tas novērojams ne tikai globāli, bet arī tepat Latvijā un Baltijas valstīs. Lietuvā kopš 2008. gada jūlija Facebook lietotāju skaits audzis par vairāk nekā 900%,  līdz 225 tūkstošiem, savukārt Latvijā tas šīs vasaras laikā vien pieaudzis par 50%, sasniedzot 45000. Līdzīga situācija novērojama arī Twitter, kur, lai arī precīzi dati par lokālajiem lietotājiem nav pieejami, tomēr stabilais populārāko Latvijas tviterotāju sekotāju skaita pieaugums liecina par to, ka arī šī sevisa popularitāte turpina palielināties arī pie mums.

Ko tas viss nozīmē uzņēmumiem un mārketinga cilvēkiem? Tikai to, ka sociālo mediju vidē viss mainās zibens ātrumā, un ka jūsu mērķauditorija jau šodien var būt meklējama tur, kur vēl vakar no tās nebija ne vēsts.