LTV7 atslēgšana no analogas apraides samazināja to vidējo reitingu par 42% (nerēķinot Olimpisko spēļu laiku). LTV1 vidējais reitings nokrita par 10%.

Savukārt BMA grupai šīs datums bija visai labvēlīgs: PBK vidējais reitings līdz 1.martam bija par 15% zemāks nekā vidējais reitings pēc 1. marta. RenTV kanālam vidējais reitings pēc 1. marta pieauga par 24%.

MTG grupā visos kanālos ir reitingu pieaugums, vislielākais TV6 kanālā kur pieaugums sastāda 126%, no 0.12 vidēja līdz 1.martam pieaugot līdz 0.28 vidēja pēc 1.marta.

Visdrūmākā situācija šobrīd ir LNT kanālam. Neskatoties uz to, ka vidējā reitinga pirms un pēc 1.marta starpība  ir tikai 1%, no 9.nedēļas līdz 14. nedēļai vidējais nedēļas reitings ir nokritis par 30%: no 2.7 līdz 1.9 punktiem. Kas notiksies ar kanālu pēc tā atslēgšanās 1. aprīlī, varēsim redzēt pēc kādām trim nedēļām šobrīd datu ir pamaz.

Pēdējā laikā aizvien biežāk sastopos gan ar kolēģu, gan arī klientu jautājumu: „kā digitālā TV apraide ietekmēs reitingus?”. Neiedziļinoties detaļās, jo detalizētāku manu redzējumu par šo situāciju variet lasīt šeit (diemžēl angļu valodā), varu teikt, ka, sakarā ar pieejamo kanālu skaita palielināšanos, skatītāju kontaktu skaits ar līdz šim analogajā apraidē esošajiem TV kanāliem samazināsies uz jaunpieejamo kanālu rēķina.

Ņemot vērā šo apsvērumu, varam izsecināt, ka līdz ar kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas abonentu straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā, arī vēsturiski vidējiem raidījumu reitingiem vajadzētu kristies jau kādus pāris gadus. Lai pārbaudītu šo tēzi, apskatīju raidījumus ar visaugstāko reitingu, kā arī vidējo gada reitingu kanāliem.

Pirms apskatīt rezultātus, īss skaidrojums par reitinga kā statistiska rādītāja nozīmi. Reitings būtībā nozīmē apskatāmā laika perioda vidējo vienas minūtes sasniegto kontaktu skaitu, kas izteikts procentos no auditorijas (šajā gadījumā auditorija = visi cilvēki, kas vecāki par četriem gadiem un kuru mājās ir televizors). Tas nozīmē, ka ja, piemēram, kāda raidījuma reitings ir 2, tad vidēji katru šī raidījuma minūti ir skatījušies divi procenti no auditorijas. Pieļauju, ka nezinātājam tas varētu likties sarežģīti, taču tas ir racionālākais veids, kā savā starpā salīdzināt dažādu garumu TV raidījumus.

Sākumā apskatīsimies uz TV kanālu vidējo gada reitingu no 2006. līdz 2009. gadam:

Avots: TNS TV monitorings.

Kā redzams grafikā, divu lielāko analogajā apraidē esošo kanālu vidējie reitingi pēdējo gadu laikā tiešām ir vairāk vai mazāk kritušies, savukārt PBK, TV5, kā arī RTR reitingi ceļas. Šīs reitingu izmaiņas reālā dzīvē nozīmē to, ka skatītāju uzmanība pamazām sadrumstalojas līdz ar lielāka kanālu skaita pieejamību. Uzteicama ir nemainīgā LTV1 kanāla skatītāju lojalitāte, četru gadu laikā kanālam vidēji minūtē sasniedzot identisku auditorijas procentu.

Vēl gribētu piebilst, ka šīs izmaiņas reitingu skalā šķiet pavisam nelielas, taču ir jāatceras, ka šis ir gada vidējais vienas minūtes reitings – šajā skalā kanāla reitinga kritums 0.1 procentpunkta apmērā gada griezumā nozīmē minūtes kontaktu skaita zaudēšanu, kas, izteikts procentos no kopējās auditorijas, līdzinās vairāk kā 52500 procentpunktiem (jeb, absolūtos skaitļos – vairāk kā 1.1 miljards minūtes kontaktu)! Ja runājam naudā, tad, pieņemot tirgus vidējo cenu Ls1 apmērā par vienu GRPsec (ļoti aptuvens pieņēmums), reklāmas aizpildījumu 12min no 1h un atmetot visus cenu koeficientus, kanāls auditorijas migrācijas dēļ zaudē aptuveni Ls10500! Tas neizbēgami raisa jautājumus par Latvijas TV kanālu spēju nodrošināt kvalitatīvu ētera saturu situācijā, kad liela daļa auditorijas kontaktu migrē un kādu laiku vēl turpinās migrēt uz ārzemju kanāliem.

Atliekot malā filozofisku apceri, atskatīsimies uz raidījumiem ar visaugstāko reitingu kopš 2006. gada:

Avots: TNS TV monitorings.

Pēc šīs tabulas var noprast, ka regulārie augsto reitingu raidījumi ir palikuši pagātnē. Varbūt vēl tikai kāda hokeja spēle vai arī svarīga ziņu pārraide var ieņemt vietu skatītāko raidījumu sarakstā, taču tādus panākumus kā pirmajam „Dejo ar Zvaigzni” šovam TV kanāliem bez nopietnas satura uzlabošanas sasniegt vairs neizdosies. Vēl gan atliek gadu atpakaļ reklāmas nozarē izskanējušais pieņēmums, ka krīzes rezultātā varētu augt kopējais auditorijas kontaktu skaits sakarā ar bezdarba pieaugumu un citu izklaižu alternatīvu dārdzību, taču šobrīd tas nekādu īpaši ievērojamu rezultātu uz reitingiem nav atstājis.

The situation with switching to digital TV broadcasting is still unclear in Latvia as MTG group (TV3, 3+ and TV6) has announced that it will be staying in analog broadcasting untill the end of 2010. While it can’t be ruled out completely, this is an unlikely scenario because then MTG will most probably have to cover the entire analog broadcasting expenses as it will be the only channel group staying in analog TV after other channels switch to digital in 1st of April in Riga and 1st of July in the rest of Latvia.

First, lets’s take a look at how TV viewers are split among the different TV reception types available today:

Source:TNS Latvia

As we can see from this table 28,6% of TV viewers will have to choose between purchasing digital TV decoders or installing cable or DTH receivers, or switching to internet TV. This will be a burden to viewers with low-income as any of these solutions require financial investments. Taking into account other countries’ experience as well as the fact that TV is the most consumed media in Latvia we can speculate that the fall of total TV viewers will be temporary and will not exceed 6-8% of the total population. This fall will not impact ratings but might lower the universe size for the TNS TV rating system resulting in a slightly higher TV CPC figures.

Let’s take a look at the channel viewership shares:

Source:TNS Latvia

Whatever solution the terrestrial viewers choose after the end of terrestrial bradcasting, the amount of channels available to them will increase and that will change the overall shares for TV channels. It is hard to prognose the actual share canges but it is clear that the major channels will lose their shares to other local and international channels. It might be speculated that the shares of major channels, other local channels and international channels will more or less even out, with major channels still leading the viewership shares by a few percent.

The change in average reach figures for TV channels after switching to digital broadcasting will most probably be milder than the change in shares:

Source:TNS Latvia

The terrestrial channels’ average weekly reach figures might fall by up to 10% after the end of analog broadcasting. On average, terrestrial viewers use TV more frequently so there is a possibility that after switching to digital, cable or DTH, the decrease of major TV channel reach will be smaller than the increase of other local and international channel reach figures due to people still being loyal to major channels but actively watching other channels as well.

The following chart shows average channel ratings in 2009:

Source:TNS Latvia

If we compare this chart to the average reach chart (shown previously), an interesting TV viewing pattern emerges. It can be seen from these charts that although reach figures are more or less same for the major terrestrial and other local and international channels, the average ratings differ greatly. This is because the viewers like to browse through all the channels available to them (which increases channel reach) but choose to continuously watch only a few of them (which lowers channel ratings). This might change the ratings’ accumulation after the end of analog TV from major terrestrial channels to other local channels and, more importantly, to international channels. This migration of contacts might lead to lower advertising revenues as well as ROI levels and should push advertisers to using more creative TV advertising solutions to cope with the lower ad frequency levels.