Otrajā daļā notika ekspertu un klātesošo diskusija, kurā piedalījās Artūrs Mednis (Inspired DIGITAL), Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs, Māris Reliņš, BUZZPodium vadītājs, Uldis Pāvuls, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents. Diskusiju vadīja Lolita Stašāne, LU lektore, žurnāla „Lilit” redaktore.

Visi interesenti var noskatīties diskusijas video internetā:

Lekcijā aicināts piedalīties ikviens interesents. Dalību lūgums pieteikt, rakstot elina.peksena@turiba.lv.

Pašpasludinātie sociālo mediju eksperti un evaņģēlisti nepagurdami skandina, ka tradicionālie mediji ir praktiski miruši, un ka arī uzņēmumiem ir steigšus jāapgūst jaunā informatīvā telpa, pretējā gadījumā bodīte būs jāklapē ciet.

Un uzņēmumi arī dara. Tepat Latvijā katru dienu Twitter mikroblogošanas tīklam pievienojas arvien jaunas kompānijas un brendi, dzimst korporatīvie blogi, tiek veidoti YouTube kanāli un Flickr konti. Un tas ir apsveicami. Tikai viena nelaime – lielākajai daļai no šiem jauno mediju kanālu apguvējiem nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tur vispār ir jābūt un ko īsti šajā vidē darīt.

Ir taisnība, ka brenda klātbūtne sociālajos medijos veiksmīgi realizētas stratēģijas vai apstākļu sakritības rezultātā var nodrošināt tam tik lielu publicitāti, atpazīstamības un pat pārdošanas pieaugumu, kādu nebūtu iespējams sasniegt ar tradicionālu reklāmas kampaņu. Taču tikpat daudz taisnības ir arī apgalvojumā, ka viens vienīgs šajā vidē neapdomīgi sperts solis var sagraut gadu desmitiem rūpīgi veidotu imidžu.

Ar to es negribu teikt, ka uzņēmumiem nevajadzētu izmantot sociālos medijus. Gluži otrādi, tas, ka kompānija nav pārstāvēta, piemēram, Twitter, nozīmē tikai to, ka, visticamāk, par to tur tāpat runā, tikai uzņēmumam nav ne jausmas – ko, un nav arī iespēju iesaistīties šajā diskusijā. Lai slavenais IZZI interneta gadījums ir tam par piemēru.

Taču ikvienam uzņēmumam, kas vēlas ienākt šajās vidēs, šajās interneta lietotāju communities, vispirms vajadzētu atbildēt uz jautājumiem – KĀPĒC? un KĀ?

Pietiek kaut nedēļu palietot Twitter, lai saprastu, ka pliki mārketinga ziņojumi tur tiek uztverti ārkārtīgi negatīvi, un ka profiliem, kas tādus izplata, neviens potenciāls klients nesekos un tos nelasīs. Tas pats attiecas Facebook, kur kompānijas nevar vien nobrīnīties par faktu, ka neviens negrib „draudzēties” ar profilu, kurš tā apmeklētājiem nepiedāvā nekādu pievienoto vērtību. Nemaz nerunājot par korporatīvajiem blogiem, ko daudzi nez kādēļ uzskata par vietu, kur publicēt preses relīzes vai reklāmas ziņojumus. Un tomēr katru dienu neskaitāmas kompānijas spītīgi atkārto šīs kļūdas, kuras nekad netiktu pieļautas, ja kaut viens no procesā iesaistītajiem uzņēmuma pārstāvjiem būtu papūlējies iedziļināties tajā, kas un kā šajos medijos patiesībā notiek, kādi ir tajos pastāvošie „spēles noteikumi”.

Internets, par spīti milzīgajam haosam, kas tajā valda, ir vieta, kurā var atrast visu par visu. Lai kāds jautājums jūs arī neinteresētu, visticamāk, kāds jau ir šo informāciju apkopojis jūsu vietā un padarījis to pieejamu visai pasaulei. Izmantojiet šo iespēju, lai, pirms mesties ar galvu pa priekšu nezināmos ūdeņos, uzzinātu visu nepieciešamo par sociālajiem medijiem un to izmantošanu.  Ja nepieciešams, jautājiet padomu tiem, kuru darbs un bizness ir būt lietas kursā par visu jauno, kas šajā vidē notiek, un jums nebūs jābaidās par neizdošanos.

Uz sa-socializēšanos!