Otrajā daļā notika ekspertu un klātesošo diskusija, kurā piedalījās Artūrs Mednis (Inspired DIGITAL), Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs, Māris Reliņš, BUZZPodium vadītājs, Uldis Pāvuls, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents. Diskusiju vadīja Lolita Stašāne, LU lektore, žurnāla „Lilit” redaktore.

Visi interesenti var noskatīties diskusijas video internetā:

LTV1 kanāla kopējais reitings arī turpina palielināties, ko varētu izskaidrot kanāla programmas dažādošanu ar jaunām filmām un raidījumiem.

Visu kanālu tops:

Katra kanāla populārākais raidījums:

Kanālu vidējais reitings:

No 31. augusta pirmdienu vakaros tūlīt pēc Panorāmas būs skatāms raidījums „Sarkanā līnija”. Raidījumā tiks apskatīti pasaules un Latvijas ekonomikas karstākie temati, kopā ar tautsaimniecības un biznesa nozares spilgtākajām personībām tiks meklētas atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.

Sākot ar 2.septembrī plkst 21:20 ik trešdienu LTV1 atsākas diskusiju raidījums „Kas notiek Latvijā?”, kuru gluži kā iepriekšējā sezonā tiešraidē no LTV studijas vadīs J.Domburs.

Ceturtdienās 21:10 LTV1 rādīs raidījumu „Atklātā ceturtdiena”, kur galvenais varonis būs parasts Latvijas iedzīvotājs, kurš nokļuvis sarežģītā dzīves situācijā. Meklēt atrisinājumu, reizēm pat no bezizejas situācijām, viņam palīdzēs raidījuma vadītājs Gundars Rēders.

Piektdienu vakaros plkst. 21:10 LTV1 ēterā būs Ivetas Elksnes vadītā pārraide „100. pants piedāvā…”. Tajā Iveta Elksne analizēs aizvadītās nedēļas būtiskākos notikumus.

Svētdienās pēc Panorāmas LTV1 būs skatāms analītiskais raidījums „De Facto”, ko šajā sezonā veidos un vadīs žurnālists Jānis Geste.

Sākot ar 5.septembri, LTV1 pulksten 8:15 sezonu atsāk raidījums „Zaļais īpašums”, kurā tiks apskatīti jautājumi saistībā ar dabas un ekoloģijas jautājumiem Latvijā.

No 4.septembra piektdienu vakaros pulksten 21:55 LTV7 piedāvā daudzsēriju trilleri „Atgriezties rītdienā”. Galvenais varonis Losandželosas policijas detektīvs Brets Hopers tiek apsūdzēt slepkavībā, kuru nav izdarījis. Diena Bretam paiet pierādot savu alibi, bet viņam netic. Pamostoties Hopers atkal ir tajā pašā situācijā, kādā bija iepriekšējā dienā. Ir svarīgi noskaidrot, kā viss ir sācies, lai pārtrauktu šo „Jaunās dienas” ciklu.

Futbola fani 5.septembrī tiešraidē pulksten 20:30 LTV7 varēs sekot līdzi Pasaules kausa izcīņas atlases spēlei futbolā starp Latvijas un Izraēlas komandām. Turam īkšķus par mūsējiem!

No 30.augusta pulksten 19:55 svētdienās TV3 atgriežas raidījums „Nekā personīga”.

No 30.augusta plkst 8:45 TV3 atgriezās raidījums „Māmiņu klubs” ar jaunajām rubrikām un konkursiem.

6.septembrī plkst 20:40 startēs jaunā „Koru karu 2” sezona. Šajā sezonā kā šova vadītāji ir izvēlēti Valters Krauze un TV3 laika ziņu moderatore Maija Rozīte.

No 31.augusta plkst 18:45 RenTV kanālā aizsākas dokumentālo sēriju cikls „Neizpētītā planēta”.

Šoreiz īpaša uzmanība pievēršama kanālu vidējiem reitingiem. Ja iepriekšējās nedēļas stabili 1. un 2. vietas ieņēma LNT un TV3, tad šobrīd 2./3.vieta tiek dalīta starp kanāliem TV3 un LTV1.

Visu kanālu tops:

Katra kanāla populārākais raidījums:

Kanālu vidējais reitings:

* No 30.augusta LNT kanāla katru svētdienu pulksten 20:20 būs vērojams pašmāju šovs „Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki”. Šajā projektā piedalās 24 ģimenes no visas Latvijas. „Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki” noritēs divos posmos. Pirmais posms ietvers divus pusfinālus, kur katrā no tiem piedalīsies 12 ģimenes. No katra pusfināla tālāk tiks izvirzītas sešas ģimenes (kopā 12), kuras uzsāks dalību Lielajos dziedāšanas svētkos.

* No 24. augusta TV3 kanālā atgriežas pašmāju seriāls „Ugunsgrēks”. Seriāls būs redzams ik darbadienu (šajā sezonā arī piektdienās) pulksten 20:20.

* Sākot ar 24. augustu pulksten 18:00, ik darbadienu LNT kanāls piedāvā jaunu Vācijā veidotu seriālu „Anna un mīlestība”, kas tur ir ieguvis lielu popularitāti.

* No 24.augusta LTV7 kanālā ik pirmdienu plkst 22:10 būs skatāms jauns seriāls jauniešiem „Nelaimes gadījumā”.

* 30.augustā, pēc vasaras brīvdienām, LNT ēterā atgriezīsies analītiskais raidījums “LNT Ziņu Top 10″, ko vada Haralds Burkovskis.

* 29.augustā LTV7 plkst 16:00 rādīs Francijas dokumentālo filmu „Google – domāšanas mašīna”. Intervijās ar menedžeriem, izgudrotājiem, padomniekiem un Google lietotājiem tiks mēģināts atklāt šīs „domāšanas mašīnas” organizāciju, vadību un patiesos nolūkus.

* 23.augustā LTV rīkos vērienīgu atbalsta akciju topošajam Likteņdārzam, kas ar Latvijas tautas atbalstu top uz salas Koknesē, Daugavas vidū. Akcijas nosaukums – „Top Latvijas Likteņdārzs”. Pasākums tiešraidē būs skatāms LTV1 kanālā visas dienas garumā.

Jāpiebilst gan, ka šoreiz domāju tikai par tām stacijām, kas konkrētajā reģionā skan paralēli vairākām uztveramām nacionālajām stacijām, nevis tām, kuras teritorijā ir vienīgās uztveramās.

Tātad, no vienas puses:

• ja produkts vai pakalpojums ir pieejams tikai vienā vai dažās pilsētās, ar mazo radiostaciju pilsētā iespējams sasniegt tieši savam produktam nepieciešamo mērķa auditoriju, nemaksājot par “liekajiem” klausītājiem;
• mazai radiostacijai parasti ir zemas reklāmas izvietošanas cenas;
• mazai radiostacijai var būt pilnīgi atšķirīgs ētera formāts (piemēram, ētera valoda vai mūzika), nekā pārējām šajā reģionā skanošajām, kā rezultātā iespējams sasniegt arī citkārt nesasniedzamo auditoriju;
• šie radio nodrošina  darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

No otras puses:

• ja vienā nelielā pilsētā ir vairākas lokālās radiostacijas, tās aizņem noteiktas frekvences. Skaidrs, ka pieejamo frekvenču skaits nav bezgalīgs. Starp radiostacijām nepārtraukti notiek cīņa par brīvajām frekvencēm un, ja kāda lielāka radiostacija to iegūtu, tad palielinātu savu auditoriju un klientu reklāmas efektivitāti;
• mazai stacijai ir neliels apraides radiuss, kā rezultātā to klausās ļoti ierobežots klausītāju skaits. Tāpēc rodas jautājums, vai tā auditorijas daļa, kas klausās šo mazo staciju ir pietiekami liela, lai būtu pienācīga ieguldīto līdzekļu atdeve.
• vairākas viena reģiona radiostacijas var radīt apjukumu, kur efektīvāk izvietot reklāmu. Sevišķi, ja reitingi ir ļoti līdzīgi vai vispār neizmērāmi. Šajā situācijā racionāla apsvēruma vietā parādās emocionāls, kas var būt arī kļūdains.
• jo vairāk staciju, jo sadrumstalotāka auditorija, līdz ar to grūtāk un dārgāk kļūst sasniegt visus nepieciešamos kontaktus.

Šķiet, ka, izvērtējot visus par un pret, daudz efektīvāk būtu, ja pavisam maziņas, dzīvību knapi velkošās stacijas pārņemtau nacionālas vai potenciāli nacionālas radiostacijas, ar iespēju vietējiem produktiem/pakalpojumiem reklāmas kampaņu realizēt ne tikai visā Latvijā, bet arī atsevišķos reģionos par zemāku cenu.

Kā izņēmumi gan jāvērtē tās mazās radiostacijas, kuras ir ar stabili lielu auditoriju konkrētā rajonā un reitingiem, kas līdzvērtīgi vai tuvi nacionālās radiostacijas reitingiem dotajā reģionā.

Nevienam nav noslēpums, ka 21. gadsimts ir kļuvis par ātrā laika vietu, kur attālumi ir sarukuši – cilvēku otrā planētas malā varam sasniegt pāris sekunžu laikā ar telefonsakariem vai interneta palīdzību, kur, lai uzzinātu kādu jautājumu, nav jātērē laiks bibliotēkas biezo foliantu šķirstīšanai (atliek tikai uzsist Googlā vajadzīgo vārdu un pēc sekundes visas iespējamās atbildes ir mūsu rokās), kur veļu mazgā un gludina automātiskā veļas mašīna, ēdienu trīs minūtēs uzsilda mikroviļņu krāsns (ja vien neesam tādā laika badā, ka jālieto ātri pagatavojamās „čūbī-zupiņas” vai „čūbī-makaroni”). It kā it viss tiek darīts, lai maksimāli taupītu laiku. Vienalga ­– tā nepietiek.

Tādēļ liftā nepacietīgi spiežam durvju aizvēršanas pogu un pagalam dusmojamies, ja datorā mūsu komandas izpilde jāgaida kaut pāris sekunžu, mašīnā skaļi lamājam kādu „spidometra vērotāju” un galīgi sastresojušies bīstami apdzenam. It kā šīs pāris sekundes mēs varētu iekrāt un pavadīt daudz lietderīgāk…

Vēl īpašāka vieta laikam ir mediju aģentūrā, kur tas rit pēc katra projekta iekšējā pulksteņa. Un patiesība tas nav vienkāršs pulkstenis – tā ir laika bumba, kur sprādziena ekvivalents ir projekta palaišanas brīdis. Detonatora ciparnīcā nepielūdzami skrienošās sekundes rada stresu visiem iesaistītajiem.

Iedomājies tipisku mediju aģentūras darba situāciju jau projekta beigu stadijā:

Mediju plānu klients apstiprinājis, kampaņa pasūtīta un vietas medijos rezervētas, reklāmas kampaņai nupat, nupat jāsākas. Faktiski, materiālu nodošanas brīdis ir klāt un atkāpties vairs nav kur (plkst. 14.00 laikraksts tiek atdots drukāšanai, plkst. 12.00 tiek slēgts televīzijas ēters klipu ielādēšanai aizaiznākamajai dienai, vēl 2 stundas atlikušas, lai ielādētu serverī vides plakātu maketus drukai, lai paspētu tos laicīgi sadrukāt un izlikt).

Un te nu iestājas ķēdes reakcija. Mediju plānotāji ik pēc pusstundas saņem dusmīgus un izmisušus zvanus no medijiem. Jautājumi seko viens aiz otra: „Kur makets/klips? Cikos būs? Vai tiešām paspēsiet?” Mediju plānotāji tirda projektu vadītāju: „Visas laika robežās pārsniegtas! Kad būs makets/klips?! Bet godīgi!” Projektu vadītājs zvana radošās aģentūras projektu vadītājam: „Nu kas jums tur notiek?! Maketa dedline bija jau vakar! Izmaiņas? Un cikos būs? Esi pārliecināts? Nu jā, par ko gan varbūt pārliecināts…” Zvana arī klientam – „Jānodod materiāli, situācija kļūst dramatiska, vai tiešām nav iespējams ātrāk apstiprināt?!”

Mediju plānotāji saņem atbildi, ka 2 stundu laikā vajadzīgie materiāli točna būs – tiek veikti pēdējie labojumi. Atbildi pārsūta medijiem ar atvainošanos un lūgumu uzgaidīt. Visi it kā mazliet uzelpo, bet labi zina, ka laika pulvermuca, uz kuras sēžam, nekur nav palikusi – tā var sprāgt jebkurā brīdī.

Un… Zvans no klienta: „Klips būs nevis 20, bet 30 sekundes garš! Horizontāls makets radošajiem neizdodas –, lūdzu, pārplānojiet vertikālu!” Seko ašas projektu vadītāja diskusijas ar radošajiem, mediju plānotājiem, mediju pārstāvjiem un galu galā ar klientu – tiek skaidrots, kas no neiespējamās misijas tomēr iespējams, kur reklāmas vietā tiks publicēts klienta logo vai būs jāmaksā par nenotikušu kampaņu, par cik pabīdītos kampaņa, ja materiālus nodotu aizparīt, kā mainītos izmaksas, kur būs vai nebūs jāmaksā soda naudas, vai tomēr nevar sagatavot vajadzīgos formātus utt.

Laiks ir nepielūdzams arī pret aģentu 007. Bet, ieguldot milzu darbu, enerģiju, zaudējot daļu nervu šūnu un arī draugus (piečakarētie mediji un nelaimīgie kolēģi – mediju plānotāji), risinājums kaut pēdējās sekundēs, bet, protams, vienmēr tiek atrasts. Vai nu tiešām tiek pārplānota kampaņa, kaut nedaudz pabojājot attiecības ar medijiem un klientam maksājot soda naudas par kavējumu, vai pārcelti pirmie izvietojumi arī ar iepriekšminētajām sekām, vai varbūt beigās radošie tomēr iekļaujas nepieciešamajos formātos vai klients piekāpjas laika un savu radošā risinājuma ambīciju priekšā…

Ak, un vienmēr pietrūkst kāda pusdiena vai diena, lai radošais risinājums būtu izcils un derētu ieplānotajiem formātiem… Bet ko darīt, lai laikā tiktu realizētas vislieliskākās reklāmas idejas un reizē netiktu zaudētas nervu šūnas veicot spiega cienīgus trikus? Atbilde tikai – viena – jāpielieto laika dresēšanas, savaldīšanas un plānošanas māksla.

Projektu vadītājiem jāpalīdz klientam un radošajiem atcerēties (pie tam regulāri atgādinot), ka tuvojas termiņi, ka pasauļu sabrukšanas brīdī neiespējamās misijas veikšana ir tiešām neiespējamās misijas veikšana, nevis neliela izklaide Džeimsa Bonda stilā un maza piepūle ārpus oficiālā darba laika, ka dedlaini ir tiešām DEAD-line – robežas, kuras dzīvam esot nav iespējams pāriet. Galu galā – varbūt jāaizsūta visām projektā iesaistītajām pusēm desktopa vidžets ar projekta laika skaitītāju, lai laika bumba beidzot top redzama.

• Vidējā frekvence – parāda to, cik vidēji reizes ar reklāmu ir saskāries katrs ar šo reklāmu sasniegtais patērētājs. Formula: 
• Efektīvā frekvence – kampaņas stratēģijas izstrādē izveidots apsvērums par patērētāja vēlamo kontaktu skaitu ar reklāmu, kas garantētu kampaņas komunikācijas mērķu izpildi.