Pa dienu TV reklāmas izvietot nav jēgas, jo lielākā daļa TV skatās tikai PT

Protams, ir loģiski pieņemt, ka lielākā daļa auditorijas TV skatās pēcpusdienās un vakaros pēc darba, tāpēc šādu apgalvojumu bieži nākas dzirdēt no klientiem.

Aplūkojot augstāk esošo grafiku, ir redzams, ka, lai arī PT laikā stundas reitings var būt pat 5 reizes augstāks nekā, piemēram, pusdienlaikā, apgalvot, ka pārējā laikā TV neskatās, nevar. Aplūkojot vidējo skatīšanās laiku, redzams, ka nav novērojamas arī sevišķi krasas izmaiņas laikā, ko vidējais TV skatītājs dienas garumā pavada pie TV ekrāna. No tā mēs varam secināt, ka pārējā dienas laikā TV skatās tikpat daudz, tikai viņu skaits pa dienu ir mazāks.

Reklāmas izvietošanai katrā no laika zonām ir savi plusi un mīnusi – PT ir efektīvāks, ja nepieciešams sasniegt lielu daļu auditorijas, taču ir iespējams panākt augstāku frekvenci, izvietojot reklāmu pārējā dienas laikā. Reklāmas plānošana dažādās laika zonās ir arī efektīva dažādu auditorijas grupu sasniegšanai. Tādas grupas, kā, piemēram, mājsaimnieces un pensionāri vieglāk sasniedzami dienas laikā, bet, pusaudži – pēcpusdienas stundās.

TV reklāmas paužu laikā gandrīz visi pārslēdz kanālus

Lai arī šis mīts varētu šķist pamatots, jo šāda rīcība ir pazīstama, tomēr paliek jautājums – cik tad realitātē ir „gandrīz visi”?

Apskatot reitinga izmaiņas pa minūtēm kādas sestdienas PT un salīdzinot tās ar laikiem, kad tiek rādītas reklāmas divos no populārākajiem Latvijas TV kanāliem, varam novērot, cik tad liela daļa TV skatītāju ir šie „kanālu pārslēdzēji”.

Paskaidrojums: zilās vertikālās svītras ir reklāmas klipi LNT; sarkanās – klipi TV3. Tur, kur reklāmas klipi abos kanālos tiek raidīti vienlaicīgi, svītras pārklājas un veido violetu toni.

Punktā A var labi novērot kanālu pārslēgšanu. Neilgi pēc reklāmas pauzes TV3 ir novērojams reitinga kritums, kuram pretī ir reitinga kāpums kanālā LNT. Kā redzams, kritums ir novērojams, taču tas notiek tikai 1 līdz 1,5 reitinga punktu ietvaros.

Punktā B līdz ar reklāmas sākšanos TV3 novērojams straujš reitinga kritums, taču šajā gadījumā to var skaidrot arī ar pārraides/filmas beigšanos, pēc kuras uzreiz sākas reklāmas pauze. Cilvēki šajā gadījumā pārtraukuši skatīties kanālu, nevis reklāmas dēļ, bet tāpēc, ka noskatījušies pārraidi. Tajā pat laikā ir redzams reitinga pieaugums kanālā LNT, kas ir mazāks par kritumu TV3, ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka cilvēki pēc pārraides ir pārtraukuši skatīties TV vai arī pārslēgušies uz citiem kanāliem.

Punktā C līdz ar reklāmas sākšanos novērojams straujš reitinga kritums kanālā TV3 un neliels, īslaicīgs pieaugums kanālā LNT, neskatoties uz to, ka arī tur tiek raidīta reklāma. Šādu skatītāju “staigāšanu” var skaidrot ar to, ka pēc pārraides noskatīšanās tie ir pārslēgušies uz otru kanālu, taču secinot, ka arī tur ir reklāma, meklējuši vēl citu kanālu vai pārtraukuši skatīties TV.

Punktā D novērojams straujš reitinga kritums kanālā LNT, taču nav redzams tūlītējs iespaids uz reitinga kāpumu kanālā TV3. Tas ir vēl izteiktāks piemērs, kurā, vienā kanāla beidzoties kādai saistošai pārraidei, skatītāji, tā vietā, lai pārslēgtu kanālu, izslēdz TV. Lēnais kāpums kanālā TV3 šajā laikā visdrīzāk skaidrojams ar kādas ilgākais pārraides, piemēram, filmas translāciju, kas lēnām piesaista arvien vairāk skatītāju.

Lai arī novērojama skatītāju „staigāšana” pa kanāliem reklāmas paužu laikā, šī tendence nav tik izteikta, lai par to būtu vērts satraukties. Reitingi reklāmas paužu laikā nevienā brīdi nenokrīt vairāk par 40%.

Krievu kanālus un pārraides skatās tikai krievvalodīgie

Šī mīta būtība balstās uz pieņēmumu, ka Latvijā ir pietiekoši daudz kanālu ar interesantu saturu latviešu valodā, lai apmierinātu skatītāju vēlmes un tiem nerastos vajadzība pēc kanāliem citās, tiem zināmās, valodās. To, vai tā tiešām ir, varam secināt no datiem:

Kā redzams, no populārākajiem Latvijā pieejamajiem kanāliem krievu valodā, viszemākais rādītājs latviešu vidū gan reitingu, gan skatīšanās ilguma ziņā, ir kanālam PBK, veidojot 10% no kopējās kanāla auditorijas. Savukārt, tādiem kanāliem kā 1BM un TV5 Riga šī daļa ir virs 30%, bet kanālam 1BM latvieši ir atbildīgi  par pusi sasniegtā reitinga. Lai arī latviešu skatītāji šajos kanālos ir mazākumā, viņi tomēr sastāda būtisku daļu šo kanālu auditorijas.

Sporta pārraides skatās tikai vīrieši

Tipisko situāciju mājās bieži vien iedomājamies tādu, kurā sievietes pie TV ekrāniem galvenokārt ir laikos, kad tiek rādītas „ziepju operas” un citi seriāli vai šovi, taču “vīrišķo” sporta pārraižu laikā tām jāatbrīvo vieta uz dīvāna vīriešiem.

Aplūkojot grafiku, redzams, ka sievietes veido būtisku daļu no kopējās sporta pārraižu auditorijas, sporta ziņas skatoties pat vairāk nekā vīrieši. Sievietēm vairāk interesē sporta ziņas un apskati, kamēr vīriešiem – sporta pasākumi, spēļu un sacensību translācijas.

Pēdējā laikā aizvien biežāk sastopos gan ar kolēģu, gan arī klientu jautājumu: „kā digitālā TV apraide ietekmēs reitingus?”. Neiedziļinoties detaļās, jo detalizētāku manu redzējumu par šo situāciju variet lasīt šeit (diemžēl angļu valodā), varu teikt, ka, sakarā ar pieejamo kanālu skaita palielināšanos, skatītāju kontaktu skaits ar līdz šim analogajā apraidē esošajiem TV kanāliem samazināsies uz jaunpieejamo kanālu rēķina.

Ņemot vērā šo apsvērumu, varam izsecināt, ka līdz ar kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas abonentu straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā, arī vēsturiski vidējiem raidījumu reitingiem vajadzētu kristies jau kādus pāris gadus. Lai pārbaudītu šo tēzi, apskatīju raidījumus ar visaugstāko reitingu, kā arī vidējo gada reitingu kanāliem.

Pirms apskatīt rezultātus, īss skaidrojums par reitinga kā statistiska rādītāja nozīmi. Reitings būtībā nozīmē apskatāmā laika perioda vidējo vienas minūtes sasniegto kontaktu skaitu, kas izteikts procentos no auditorijas (šajā gadījumā auditorija = visi cilvēki, kas vecāki par četriem gadiem un kuru mājās ir televizors). Tas nozīmē, ka ja, piemēram, kāda raidījuma reitings ir 2, tad vidēji katru šī raidījuma minūti ir skatījušies divi procenti no auditorijas. Pieļauju, ka nezinātājam tas varētu likties sarežģīti, taču tas ir racionālākais veids, kā savā starpā salīdzināt dažādu garumu TV raidījumus.

Sākumā apskatīsimies uz TV kanālu vidējo gada reitingu no 2006. līdz 2009. gadam:

Avots: TNS TV monitorings.

Kā redzams grafikā, divu lielāko analogajā apraidē esošo kanālu vidējie reitingi pēdējo gadu laikā tiešām ir vairāk vai mazāk kritušies, savukārt PBK, TV5, kā arī RTR reitingi ceļas. Šīs reitingu izmaiņas reālā dzīvē nozīmē to, ka skatītāju uzmanība pamazām sadrumstalojas līdz ar lielāka kanālu skaita pieejamību. Uzteicama ir nemainīgā LTV1 kanāla skatītāju lojalitāte, četru gadu laikā kanālam vidēji minūtē sasniedzot identisku auditorijas procentu.

Vēl gribētu piebilst, ka šīs izmaiņas reitingu skalā šķiet pavisam nelielas, taču ir jāatceras, ka šis ir gada vidējais vienas minūtes reitings – šajā skalā kanāla reitinga kritums 0.1 procentpunkta apmērā gada griezumā nozīmē minūtes kontaktu skaita zaudēšanu, kas, izteikts procentos no kopējās auditorijas, līdzinās vairāk kā 52500 procentpunktiem (jeb, absolūtos skaitļos – vairāk kā 1.1 miljards minūtes kontaktu)! Ja runājam naudā, tad, pieņemot tirgus vidējo cenu Ls1 apmērā par vienu GRPsec (ļoti aptuvens pieņēmums), reklāmas aizpildījumu 12min no 1h un atmetot visus cenu koeficientus, kanāls auditorijas migrācijas dēļ zaudē aptuveni Ls10500! Tas neizbēgami raisa jautājumus par Latvijas TV kanālu spēju nodrošināt kvalitatīvu ētera saturu situācijā, kad liela daļa auditorijas kontaktu migrē un kādu laiku vēl turpinās migrēt uz ārzemju kanāliem.

Atliekot malā filozofisku apceri, atskatīsimies uz raidījumiem ar visaugstāko reitingu kopš 2006. gada:

Avots: TNS TV monitorings.

Pēc šīs tabulas var noprast, ka regulārie augsto reitingu raidījumi ir palikuši pagātnē. Varbūt vēl tikai kāda hokeja spēle vai arī svarīga ziņu pārraide var ieņemt vietu skatītāko raidījumu sarakstā, taču tādus panākumus kā pirmajam „Dejo ar Zvaigzni” šovam TV kanāliem bez nopietnas satura uzlabošanas sasniegt vairs neizdosies. Vēl gan atliek gadu atpakaļ reklāmas nozarē izskanējušais pieņēmums, ka krīzes rezultātā varētu augt kopējais auditorijas kontaktu skaits sakarā ar bezdarba pieaugumu un citu izklaižu alternatīvu dārdzību, taču šobrīd tas nekādu īpaši ievērojamu rezultātu uz reitingiem nav atstājis.

LTV1 kanāla kopējais reitings arī turpina palielināties, ko varētu izskaidrot kanāla programmas dažādošanu ar jaunām filmām un raidījumiem.

Visu kanālu tops:

Katra kanāla populārākais raidījums:

Kanālu vidējais reitings:

No 31. augusta pirmdienu vakaros tūlīt pēc Panorāmas būs skatāms raidījums „Sarkanā līnija”. Raidījumā tiks apskatīti pasaules un Latvijas ekonomikas karstākie temati, kopā ar tautsaimniecības un biznesa nozares spilgtākajām personībām tiks meklētas atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.

Sākot ar 2.septembrī plkst 21:20 ik trešdienu LTV1 atsākas diskusiju raidījums „Kas notiek Latvijā?”, kuru gluži kā iepriekšējā sezonā tiešraidē no LTV studijas vadīs J.Domburs.

Ceturtdienās 21:10 LTV1 rādīs raidījumu „Atklātā ceturtdiena”, kur galvenais varonis būs parasts Latvijas iedzīvotājs, kurš nokļuvis sarežģītā dzīves situācijā. Meklēt atrisinājumu, reizēm pat no bezizejas situācijām, viņam palīdzēs raidījuma vadītājs Gundars Rēders.

Piektdienu vakaros plkst. 21:10 LTV1 ēterā būs Ivetas Elksnes vadītā pārraide „100. pants piedāvā…”. Tajā Iveta Elksne analizēs aizvadītās nedēļas būtiskākos notikumus.

Svētdienās pēc Panorāmas LTV1 būs skatāms analītiskais raidījums „De Facto”, ko šajā sezonā veidos un vadīs žurnālists Jānis Geste.

Sākot ar 5.septembri, LTV1 pulksten 8:15 sezonu atsāk raidījums „Zaļais īpašums”, kurā tiks apskatīti jautājumi saistībā ar dabas un ekoloģijas jautājumiem Latvijā.

No 4.septembra piektdienu vakaros pulksten 21:55 LTV7 piedāvā daudzsēriju trilleri „Atgriezties rītdienā”. Galvenais varonis Losandželosas policijas detektīvs Brets Hopers tiek apsūdzēt slepkavībā, kuru nav izdarījis. Diena Bretam paiet pierādot savu alibi, bet viņam netic. Pamostoties Hopers atkal ir tajā pašā situācijā, kādā bija iepriekšējā dienā. Ir svarīgi noskaidrot, kā viss ir sācies, lai pārtrauktu šo „Jaunās dienas” ciklu.

Futbola fani 5.septembrī tiešraidē pulksten 20:30 LTV7 varēs sekot līdzi Pasaules kausa izcīņas atlases spēlei futbolā starp Latvijas un Izraēlas komandām. Turam īkšķus par mūsējiem!

No 30.augusta pulksten 19:55 svētdienās TV3 atgriežas raidījums „Nekā personīga”.

No 30.augusta plkst 8:45 TV3 atgriezās raidījums „Māmiņu klubs” ar jaunajām rubrikām un konkursiem.

6.septembrī plkst 20:40 startēs jaunā „Koru karu 2” sezona. Šajā sezonā kā šova vadītāji ir izvēlēti Valters Krauze un TV3 laika ziņu moderatore Maija Rozīte.

No 31.augusta plkst 18:45 RenTV kanālā aizsākas dokumentālo sēriju cikls „Neizpētītā planēta”.

Šoreiz īpaša uzmanība pievēršama kanālu vidējiem reitingiem. Ja iepriekšējās nedēļas stabili 1. un 2. vietas ieņēma LNT un TV3, tad šobrīd 2./3.vieta tiek dalīta starp kanāliem TV3 un LTV1.

Visu kanālu tops:

Katra kanāla populārākais raidījums:

Kanālu vidējais reitings:

* No 30.augusta LNT kanāla katru svētdienu pulksten 20:20 būs vērojams pašmāju šovs „Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki”. Šajā projektā piedalās 24 ģimenes no visas Latvijas. „Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki” noritēs divos posmos. Pirmais posms ietvers divus pusfinālus, kur katrā no tiem piedalīsies 12 ģimenes. No katra pusfināla tālāk tiks izvirzītas sešas ģimenes (kopā 12), kuras uzsāks dalību Lielajos dziedāšanas svētkos.

* No 24. augusta TV3 kanālā atgriežas pašmāju seriāls „Ugunsgrēks”. Seriāls būs redzams ik darbadienu (šajā sezonā arī piektdienās) pulksten 20:20.

* Sākot ar 24. augustu pulksten 18:00, ik darbadienu LNT kanāls piedāvā jaunu Vācijā veidotu seriālu „Anna un mīlestība”, kas tur ir ieguvis lielu popularitāti.

* No 24.augusta LTV7 kanālā ik pirmdienu plkst 22:10 būs skatāms jauns seriāls jauniešiem „Nelaimes gadījumā”.

* 30.augustā, pēc vasaras brīvdienām, LNT ēterā atgriezīsies analītiskais raidījums “LNT Ziņu Top 10″, ko vada Haralds Burkovskis.

* 29.augustā LTV7 plkst 16:00 rādīs Francijas dokumentālo filmu „Google – domāšanas mašīna”. Intervijās ar menedžeriem, izgudrotājiem, padomniekiem un Google lietotājiem tiks mēģināts atklāt šīs „domāšanas mašīnas” organizāciju, vadību un patiesos nolūkus.

* 23.augustā LTV rīkos vērienīgu atbalsta akciju topošajam Likteņdārzam, kas ar Latvijas tautas atbalstu top uz salas Koknesē, Daugavas vidū. Akcijas nosaukums – „Top Latvijas Likteņdārzs”. Pasākums tiešraidē būs skatāms LTV1 kanālā visas dienas garumā.